Tukšas ielas un skatlogi
Mēs - Hurgadā dzīvojošie - sekojām līdzi notikumiem kā kaut kam tālam un nereālam. Teorētiski dzīvojām līdzi, neticēdami, ka notikumu sekas spēs ietekmēt kūrorta dzīvi. Patiesībā tikai tai dienā, kad atslēdza internetu un nebija iespējams normāli sazvanīties ne savā starpā, ne piezvanīt uz Latviju, kļuva nedaudz neomulīgi.
Tūristu no Latvijas kļuva arvien mazāk, atlikušo atvaļinājumu tie izvēlējās pavadīt viesnīcās, līdz visi bija atgriezušies Latvijā. Tūroperatori atcēla reisus, un man vairs nebija nopietna iemesla, lai pamestu savu samērā drošo dzīvojamo rajonu Mubarak 2. Mans pirmais brauciens uz Sakalas centru bija tikai apmēram pēc mēneša kopš nemieru sākuma.
Efekts neaprakstāms - ielas tukšas, veikalu skatlogi aizklāti ar avīzēm, ik pa laikam redz steidzīgus cilvēkus, kuri ir izgājuši no mājām, lai pēc iespējas ātrāk nonāktu no punkta A līdz punktam B. Šķiet, pirmo reizi šeit varēja ērti un ātri pārvietoties ar automašīnu bez pīkstināšanas un regulāras bremzēšanas. Mani kā cilvēku, kurš netieši saistīts ar tūrismu, visvairāk pārsteidza fakts, ka es neredzu cilvēkus formās. Sākot jau ar armiju un tūrisma policiju līdz pat viesnīcu un kafejnīcu apkalpojošajam personālam.
Tai reizē es devos papildināt garšvielu krājumus pie sava drauga Muhammeda. Starp citu, no ēģiptiešiem vīriešiem aptuveni 40% ir Muhammedi, 40% - Ahmedi un pārējie Mahmūdi un līdzīgi. Tas nozīmē - ja kaut kas notiek un ir jāsauc palīgā, droši var saukt šos trīs vārdus - vismaz 80% vīriešu atskatīsies.
Tajā dienā pirmo reizi sapratu, ka dzīve mainīsies, jo mans draugs Muhammeds bija devies uz laukiem. Šis fakts ir īpašs, jo viņš ir no tiem ļoti retajiem ēģiptiešiem, kuri nealkst pavadīt laiku laukos. Aptuveni 90% no Hurgadā strādājošajiem ēģiptiešiem ir ļoti cieši saistīti ar savu ģimeni, īpaši māti, un visas oficiālās brīvdienas sakrāj, un vismaz reizi sezonā (Ēģiptē ir ziemas un vasaras sezona) dodas uz mājām. Tur viņus baro un lutina, jo mammām ir tikai dēli, kurus mīļot un pār kuriem valdīt. Meitas tiek izprecinātas citā ģimenē, un pār tām jau valda vīramāte.
Tūristi neatgriežas
Kopš satraucošajiem janvāra notikumiem ir pagājuši gandrīz pieci mēneši, un sekas ir jūtamas arī Hurgadā. Tūristi šeit neatgriežas tik ātri, kā gribētos. Ielas vēl joprojām ir pustukšas, taču tas ir likumsakarīgi, jo zelta laiks - ziemas sezona - šeit ir beidzies. Galvenā atšķirība no citiem gadiem ir tā, ka iepriekš cilvēkiem bija ietaupījumi, lai bez grūtībām sagaidītu oktobri. Šogad liela daļa ietaupījumu tika iztērēta nemieru laikā, kad nebija tūristu un attiecīgi arī darba.
Nu jau revolucionārā sajūsma ir noplakusi, un paši ēģiptieši ir sapratuši, ka pārmaiņām mēdz būt dažādi aspekti. Man visinteresantāk ir vērot cilvēku pārsteigumu un apjukumu pēc valsts iestāžu apmeklējuma. Agrāk viss bija vienkārši - te draugs, tur rads. Visu ātri un bez liekas laika tērēšanas varēja nokārtot. Īpaši jau turīgākie iedzīvotāji problēmas atrisināja viegli. Tagad katram pašam ir jātērē laiks un enerģija - lai saņemtu nepieciešamās atļaujas, pat jāstāv rindās. Draudzība un radu būšana vairs nepalīdz.
Ārzemnieki zaudē darbu
Arī ārzemniekiem šī valsts vairs nav tik draudzīga un pretimnākoša. Pirms vairākiem gadiem tika pieņemts likums, ka uz desmit ēģiptiešiem oficiāli darbā var pieņemt tikai vienu ārzemnieku (visbiežāk ārzemnieci - krievu valodā runājošu). Šo likumu pieņēma un aizmirsa, pārbaudes bija visai retas, un par tām jau labu laiku iepriekš zināja. Rezultātā visi laimīgi - meitenēm ir darbs, darba devējiem nav atbildības, un ir labs serviss, jo galvenie pircēji šeit ir krieviski runājošie. Nu šis likums atkal ir izvirzīts darba kārtībā, un pārbaudēs konstatēts, ka situācija ir tieši pretēja - uz 10 ārzemniecēm ir tikai pāris ēģiptiešu, un tie paši vadībā vai starp apkopējiem. Likums ir likums, un tas ir jāievēro - dažu nedēļu laikā ļoti daudz ārzemnieču ir palikušas bez darba. Tomēr arī šeit ir sanākusi «aizķeršanās» - darbvietas ir, bet kvalificēta darbaspēka nav pietiekami daudz. Darba devējam šajā ziņā ir sava daļa atbildības.
Tāda patlaban ir dzīve Ēģiptē, Hurgadā. Ārzemniecēm būs jāiemācās sēdēt mājās un rūpēties par bērniem, kā arī rūpīgi jāpārdomā, vai nākamais iespējamais «ģimenes galva» varēs uzturēt ģimeni. Savukārt ēģiptiešiem būs jāiemācās strādāt un dzīvot pareizu dzīvi. Pēc 20-30 gados pierastās kārtības citam tas ir pamatīgs šoks.