Dažkārt šīm padomēm pārmet, ka tās nodarbojas tikai ar naudas vākšanu, bet citreiz savukārt skolu direktori nav mierā ar pārāk aktīvu vecāku iejaukšanos izglītības procesos. «Trūkst īstas skaidrības, kāda tad ir tā labā prakse,» saka Latvijas Vecāku kustības (LVK) pārstāve Evisa Stankus.
Tālab šomēnes notika vecāku, skolotāju un skolu vadības aptauja, lai apkopotu labās prakses piemērus un abas puses saprastu, kā viena otrai var palīdzēt. «Galvenais ir savstarpēja uzticēšanās,» saka Rīgas Juglas vidusskolas direktore Aija Melle. Viņas vadītās skolas vecāku padome savu veiksmīgo darbību lielā mērā izskaidro ar direktores aktivitātēm.
Ar direktoriem pa labam
No sarunām ar vairāku skolu direktoriem var noprast, ka pret vecāku aktivitātēm viņi ir atvērti, tomēr skaļa un agresīva pretenziju paušana pie problēmas risinājuma visdrīzāk nenovedīs. «Man savos nu jau 26 gados skolā ir bijuši ļoti dažādi vecāki - ir nākuši gan ar idejām, gan ar kritiku, bet parasti bez ķērkšanas. Kaut gan kāds bļāvējs jau vienmēr būs,» stāsta Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas direktore Laima Grebska. Pašreizējai vecāku padomei viņa velta atzinīgus vārdus - no pašvaldības tā esot izcīnījusi bezmaksas zupu visiem skolēniem (kuru skolā ir ap 200), un ik gadu tās pārstāvji piedaloties arī skolas karnevāla rīkošanā. Bļāvēju šīs padomes vidū neesot - ja ir kādas pretenzijas, tad tās vienmēr tiekot izklāstītas korekti. Vaicāta, vai ir kāda joma, kurā varētu sagaidīt lielāku vecāku pretimnākšanu, L. Grebska atbild - ir gan. Viņa vēlētos, lai vecāki vairāk sekotu līdzi tam, vai bērns ir salicis skolas somu un vispār ieradies skolā.
Atrast kopīgu valodu parasti ir sarežģītāk tieši ar jaunās paaudzes vecākiem, atzīst Rīgas Juglas vidusskolas direktore A. Melle. «Jaunās paaudzes vecāki ir ļoti ambiciozi un vēl savam bērnam to labāko. Tomēr citreiz tas ir ļoti grūti, jo viņi redz tikai savu bērnu, bet neredz visu kontekstu. Tajā pašā laikā mums tas ir arī tāds dzinulis,» stāsta direktore. Šobrīd administrācijas un vecāku padomes starpā valdot savstarpēja uzticība - vecāki paļaujas uz skolotāju mācību metodēm, bet skolai nav jālauza galva par vecāku iniciatīvām vides uzlabošanā.
Jēkabpils Valsts ģimnāzijā vecāku padome nodarbojas gan ar saimnieciskiem, gan izglītības satura jautājumiem. Kad vecā skolas radiotranslācijas sistēma draudēja pārstāt skanēt, vecāki esot sarūpējuši jaunu, stāsta direktora vietniece Rita Kļaviņa. Paralēli tam vecāki atraduši arī laiku, lai spriestu par piemērotāku stundu sarakstu. Šogad vecāki panāca, ka krievu valodas stundās skolēni tiek dalīti divās grupās - tie, kuri brīvi runā krieviski, un tie, kuri knapi boksterē. «Tagad ir pilnīgi cita strādāšana,» saka R. Kļaviņa.
Reizēm pielaiž pie budžeta
Latvijas Vecāku kustības pārstāve Evisa Stankus stāsta, ka direktoru attieksme mēdzot būt ļoti atšķirīga. Reizēm sadarbība neesot pārāk veiksmīga, bet ir arī skolas, kurās direktori vecākus pielaiž pat pie budžeta veidošanas. Vecāku padomju spēks nereti neesot pienācīgi novērtēts. Ja skolai nepieciešams atbalsts no pašvaldības, kā, piemēram, zupa Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas gadījumā, tad vecāku balss būs daudz skaļāka par skolas administrācijas lūgumiem.
Lai saprastu, kādā veidā vecāki ar savām aktivitātēm var palīdzēt skolas attīstībai, Vecāku kustība decembra sākumā iesāka desmit dienu ilgu aptauju. Visas atbildes brīdī, kad tapa šis raksts, Vecāku kustībai vēl nebija izdevies apkopot, tomēr viens ir skaidrs - šķērslis aktīvu vecāku iniciatīvām nereti esot informācijas trūkums. «Būtu labi, ja vecākiem būtu pieejams informatīvs buklets vai kādā skolas pasākumā, piemēram, pirmajā mācību gada sapulcē, vadība izstāstītu, ko nozīmē dalība padomē, un uz padomi neviens neietu «piespiedu kārtā», bet gan ar patiesu vēlmi darboties,» uzskata E. Stankus. Tomēr kūtrums esot sastopams arī no skolu puses, jo bieži tās neizmanto vecāku palīdzību ikdienas darbu veikšanā. Kompetenti vecāki var ne tikai palīdzēt ar dažādām «papīru būšanām», bet arī rakstīt projektus, lai viņu pašu bērni iegūtu bezmaksas iespēju piedalīties dažādos pieredzes apmaiņas pasākumos.