Jānis Miņins
Vecumdienās dzīvošu aktīvi! Manam tēvam tagad pāri piecdesmit, viņš ir aktīvs, hokeju spēlē, un, domāju, es būšu tāds pats. Tikai diez vai hokeju spēlēšu (smejas). Pēc lieliem sportiem droši vien pamocīšos ar veselību kā jau visi sportisti, bet, ja palikšu aktīvs, būs jau labi! Tikai varbūt kaut kur citur savu jaudu izmantošu. Skriešu mazbērniem pakaļ.
Šeila
Modes māksliniece
Es jau tagad lēnām gatavojos vecumdienām. Esmu sākusi lasīt daudz ezotēriskās literatūras. Patiesībā vecums ir ģeniāls - nāk izpratne par lietām, un cilvēks vairs nesatraucas par to, ko nevar mainīt. Iemācās apstāties un apskatīties apkārt. Tagad lielākā daļa manas dzīves pakārtota darbam, bet vecumdienās, ceru, man būs vairāk laika, varēšu apstāties, apskatīties un izvēlēties savas prioritātes.
Aivars Freimanis (Frīdis)
Latvijas Motoklubu asociācijas prezidents
Es nedomāju par vecumdienām, man patīk dzīvot šai dienai. Ar pensiju jau ir tāpat kā ar gadiem - kad man bija divdesmit, domāju, ka nekad nesagaidīšu 2000. gadu, tas nav reāli. Bet sagaidīju, un tie piecdesmit pienāca tik ātri! Katrā ziņā nekas neliecina, ka pensijā neturpināšu dzīvot tāpat kā tagad - braukšu ar motociklu, izklaidēšos... Un, protams, arī strādāšu. Jāstrādā būs, jo pensiju jau mums nebūs - tiklīdz pārtrauksi strādāt, būs jāiet uz kapiem.