Nebija virsmērķa
Pirms prezidenta iedzīvotājus sveica demisionējušās valdības vadītāja L. Straujuma (Vienotība), kurai aiz muguras bija redzami ministru krēslos sēdoši Latvijas Republikas simtgades jauniešu rīcības komitejas dalībnieki un jaunieši no nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāvētas šajā komitejā.
«Latvija ir stabila valsts ar vienu no augošākajām ekonomikām Eiropā. Esam mazinājuši sociālās nevienlīdzības plaisu. Ir rasts lielāks atbalsts ģimenēm ar bērniem. Lielāki līdzekļi veltīti mūsu drošībai, izglītībai un veselībai,» teica premjere, pieminot arī elektrības cenas samazināšanos, pensiju indeksāciju un «ar augstākās izcilības zīmi» novadīto pirmo Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē. Politologs, Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds Dienai atzīst, ka L. Straujuma runā norēķinājusies «ar savu premjerministres pagātni», bet tajā bijuši arī zināmi aizvainojuma elementi, kad pieminēti pašvaldību vadītāji un iedzīvotāji, kas veltījuši premjerei labdabīgu kritiku. Iesaistot jauniešus, premjere devusi mājienu par to, kādā veidā tiek veidota jaunā valdība. «Jau šodien viņi ir uzņēmīgi un krietni savas zemes patrioti. Un es zinu, ka kāds no viņiem dienās kļūs par ministru vai Ministru prezidentu. Un es varu atstāt savu amatu ar padarīta darba sajūtu,» par jauniešiem teica L. Straujuma.
LU profesors Ojārs Skudra sarunā ar Dienu gan ir kritiskāks, sakot, ka ministru krēslos sēdošie jaunieši mazliet kontrastējuši ar premjeres vēlmi pateikt atvadu apsveikumu. «Nepiekrītu kolēģim Rozenvaldam, kurš aģentūrai LETA teica, ka tas ir Straujumas kundzes testaments. Es to salīdzinātu ar vecā gada karnevālu,» uzskata O. Skudra. Viņaprāt, atliek vien nožēlot, ka premjerei nav izdevies īstenot to, ko viņa novēl nākamajai valdībai, kamēr viņa pati bija pie valdības praktiskās darba kārtības noteikšanas.
«Runā parādās gan L. Straujumas pozitīvās, gan kritizējamās īpašības. Nedomāju, ka var piekrist, ka izglītībai ir piešķirts daudz papildu līdzekļu. Runājot par nākotni, premjere varēja pacensties un noformulēt nākamās valdības virsmērķi. Tā bija godprātīga atskaite bez pretenzijām uz harismu un publikas aizraušanu,» vērtē J. Rozenvalds. Premjere runā iezīmēja, ka iekšlietu un aizsardzības sistēmām ir pilnvērtīgi jāsadarbojas, lai palielinātā budžeta līdzekļi nākamajā gadā tiktu gudri un tālredzīgi izmantoti gan ārējās robežas, gan valsts iekšējās drošības stiprināšanā, tāpat novēlēja izpildīt pēdējos mājasdarbus, lai nākamgad Latvija pievienotos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai. Nākamajai valdībai tāpat tika novēlēts turpināt iesākto un novirzīt dažus procentus no sociālā nodokļa veselības aprūpei, kas dotu turpat 100 miljonu papildinājumu.
Zaļā kaklasaite
Tā kā Valsts prezidents uzstājās pirms gadumijas, viņa runa bija krietni īsāka nekā viņa priekšgājējam - tikai ap trīsarpus minūtēm, norāda J. Rozenvalds. Politologs uzskata, ka Valsts prezidents apzināti turpinājis veidot tautas prezidenta tēlu, ko līdz šim apliecinājis, piedaloties dažādos pasākumos un sporta spēlēs. «Ļoti interesanti ir salīdzināt Vējoņa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina runu. Šeit salīdzinājums noteikti ir par labu Vējonim. Putins savā runā pieminēja Sīriju un Krievijas varenību, un tur bija norādes, ka katram cilvēkam kaut kas jādara, lai valsts kļūtu vēl varenāka. Vējoņa runa bija emocionāla, par to, ka mums ir, ar ko lepoties,» norāda J. Rozenvalds. Viņš gan pamanījis, ka Valsts prezidents ar zaļās kaklasaites izvēli pasvītrojis savu partijisko pagātni.
«Esiet kā Latgales cilvēki - tik sirsnīgi un dāsni! Esiet kā kurzemnieki - neatlaidīgi un lepni! Esiet kā Zemgales ļaudis - apdomīgi un strādīgi! Esiet kā vidzemnieki - tik iedvesmas pilni un radoši! Esiet kā rīdzinieki - tikpat rosīgi un uzņēmīgi!» mudināja R. Vējonis. Viņš arī rosināja nesalīdzināt sevi ar citiem, bet katru rītu mosties ar pārliecību, «ka jūsu dzīve ir unikāla un ka jūs darāt to labāko, kas ir jūsu spēkos». Tāpat prezidents mudināja spert pirmo soli, lai piepildītu savus sapņus: «Jums ir viss, lai to izdarītu! Drosme darīt lielas lietas ir iedvesmojusi latviešus no paaudzes paaudzē ar pārliecību veidot savu un Latvijas nākotni!»
O. Skudra atzīmē, ka tā bijusi labi nostrādāta klasiska svētku runa pēc Aristoteļa un Cicerona parauga. «Ļoti simpātiski, ka Vējoņa kungs nerunāja tikai par valsti, bet arī valsts iedzīvotājiem. Tā ir vēlme, kura daļā iedzīvotāju nerealizējas, jo viņi izceļo, - būt lepnam ar savu valsti un sevi valstī. Man liekas, ka tas ir galvenais, ko viņš centīsies īstenot savas prezidentūras laikā,» pieļauj O. Skudra. Politologs arī cer, ka šī vēlme izpaudīsies valdības veidošanas laikā, kad R. Vējonis varētu censties, lai parlaments apstiprina tādu valdību, kuras darbība sekmētu to, ka iedzīvotāji valsti mīl.
Rezumējot abu amatpersonu svētku runu, J. Rozenvalds konstatē, ka abi centušies no sirds un atstājuši sirsnīgu iespaidu.