Elektroenerģijas cena Lietuvā būtiski pieaugs - tiek lēsts, ka elektrība izmaksās aptuveni par trešdaļu dārgāk. Tas savukārt nozīmē, ka Latvijas kaimiņvalstī, kas 2009.gadā brīžiem pārdzīvoja pat straujāku ekonomikas lejupslīdi nekā Latvija, būtiski pieaugs ražošanas izmaksas. Turklāt tas notiek laikā, kad ražošanas konkurētspēja lielā mērā atkarīga tieši no preču zemās cenas, tādēļ ir nopietns pamats bažām, ka Lietuvas ekonomikas recesija var vēl padziļināties. Un tā nav tikai Lietuvas problēma.
Dienvidu kaimiņi jau tradicionāli ir viens no lielākajiem Latvijas importa un eksporta partneriem, bet ekonomiskā lejupslīde Lietuvā nozīmē, ka pieprasījums pēc Latvijā ražotajām precēm varētu samazināties. Turklāt līdz šim Latvija bieži vien importēja no Lietuvas lēto elektroenerģiju, kas tika saražota Ignalinā. Tādēļ agrāk vai vēlāk Ignalinas AES slēgšana, visticamāk, tomēr ietekmēs elektroenerģijas tarifus arī Latvijā.
Lietuvieši jau ilgstoši zināja, ka 2009.gada 31.decembrī elektroenerģijas ražošana Ignalinas AES būs jāpārtrauc. Taču tā vietā, lai meklētu ekonomiski pamatotu risinājumu, kaimiņvalsts politiķi populistiski solīja saviem pilsoņiem, ka panāks vienošanos ar Eiropas Komisiju par to, ka Ignalinas AES darbu varēs turpināt. No šiem solījumiem čiks vien sanācis.
Pirms nepilniem diviem gadiem Latvijā augstu vilni sita kaislības ap jaunas elektrostacijas būvi, bet nu, līdz ar tautsaimniecības kopējiem tempiem sarūkot arī elektroenerģijas patēriņam, diskusijas par iespējām saražot visu nepieciešamo elektroenerģiju tepat Latvijā ir noklusušas. Ignalinas mācība liecina, ka šis ir īstais brīdis, kad būtu jāsāk domāt par jaunās elektrostacijas būvi, lai pēc pāris gadiem, kad pieprasījums pēc elektroenerģijas atjaunosies, to varētu saražot Latvijā. Arī Igaunijā esošo degslānekļa elektrostaciju gaida Ignalinas liktenis, un tas nozīmē, ka pie jautājuma par jaunu ģenerējošo jaudu attīstīšanu Baltijā ir jāatgriežas pēc iespējas drīz.