«Galeriju publika ir ļoti atšķirīga,» novērojusi topošā mākslas vēsturniece, Latvijas Mākslas akadēmijas studente Elza Kampara. «Vieni iet skatīties populāros klasiķus, citi koncentrējas uz pazīstamajiem.» Šoreiz stāsts ir par jaunajiem māksliniekiem, kuru izstādes atklāšanā pulcējas galvenokārt studiju biedri un vecāki, taču darbi, iespējams, raisīs plašāku interesi. Pašai Elzai Kamparai Kaut kur ir pirmā izstāde, kuru viņa organizējusi. Par uzticēšanos viņa saka paldies galerijas Daugava vadītājai, mākslas zinātniecei Andai Treijai, kurai radās ideja par jauno mākslinieku Madaras Neikenas, Edgara Soprāna un Dagnes Ventiņas darbu kopīgu ekspozīciju. «Kamēr vēl šī grupa nebija izklīdusi, jo viņi tikko absolvēja Mākslas akadēmiju, vajadzēja atrast kopsaucēju,» E. Kampara stāsta, kā rudens pusē sākusi veidot izstādes koncepciju. «Jo vairāk mākslinieku, jo grūtāk viņu darbus vienā izstādē parādīt, telpa tomēr ir ļoti ierobežota.»
Galerijā Daugava (Ausekļa ielā 1 Rīgā) līdz 6. februārim skatāmajā izstādē Kaur kur jauno mākslinieku darbiem ir vienojoša tēma - ikdienas objekti neparastā skatījumā. Edgara Soprāna darbu saturiski un vizuāli sarežģīto struktūru veido dažādu fragmentu, atsauču kopums, kurā krāsa un tehniskais izpildījums ir simboliski uzlādēti. Viņu interesē arhitektūras loma politiskās ideoloģijas kontekstā un pakāpeniskā nozīmes maiņa, kas skar katram laikmetam raksturīgās celtnes. Dagnes Ventiņas gleznās redzami ikdienas motīvi un rituāli, kuru estētiskā vērtība un smalkums izcelti, tos nošķirot no pierastās vides. Apkārtējās pasaules vērošana, tās šķietamā vienkāršība un patiesīgums ir mākslinieces iedvesmas avots. Arī pati galerija Daugava, atrodoties ielu krustojumā, ir kā ikdienas objekts, gluži kā akvārijs, kurā «peld» skaistas gleznas. Māksla pretstatā pilsētas steigai vai baltajai, sniegotajai ielai ir iemesls ienirt krāsainā, piemēram, vasarā. Tādā kā Madaras Neikenas gleznās. «Viņa savās gleznās notver šķietami netveramo - konkrētiem mirkļiem piemītošo noskaņu, smaržu un skaņu. Dabas klātesamībai ir milzīga nozīme, viņa glezno plenērā. Darbiem piemīt meditatīvs raksturs, un to minimālistiskais izpildījums skatītājam dod iespēju iedziļināties sajūtās,» raksturo izstādes kuratore Elza Kampara. Un tāpēc jau arī izstādes nosaukums ir lakonisks un nekonkrēts - Kaut kur. «Skatītājam tad ir vieglāk meklēt asociācijas ar paša redzēto,» skaidro Elza.
Par to, cik jaunajiem māksliniekiem ir viegli vai grūti ieiet mākslas apritē, Elza zina teikt, ka viss ir atkarīgs vispirms jau no paša cilvēka kā personības. «Piedalīšanās konkursos, dažādās aktivitātēs, prasme studijas apvienot ar radošu rosību, spēja komunicēt,» viņa uzskaita galveno. Piemēram, gleznotāja Madara Neikena ik gadu ir piedalījusies izstādēs kopā ar citiem kolēģiem, bet jau vasarā gatavojas savai personālizstādei.