Pilsēta netiek galā
Lielākās kaķu kolonijas Rīgā ir daudzstāvu dzīvojamo māju mikrorajonos. Tur ir cilvēki, kas pabaro, pagrabi un automašīnas, uz kurām pasildīties. Ieva no Purvciema stāsta, ka reiz iekāpusi automašīnā, lai brauktu uz darbu, un izdzirdējusi klusu ņaudēšanu. Mazs kaķēns bija palīdis zem dzinēja pārsega. Viņa to ietina dvielī un atstāja pie mājas. Taču, aizbraukusi līdz Pārdaugavai, atklāja, ka motortelpā sēž vēl viens kaķis.
Žurnālists Lato Lapsa, kurš neskaitāmas reizes pieņēmis slimus un izbadējušos kaķus un pēc tam tiem sameklējis mājas, stāsta, ka pašvaldība ar klaiņojošu kaķu problēmu netiek galā. Nauda, kuru dome atvēl programmai «noķer-sterilizē-atlaiž» ar mērķi samazināt un kontrolēt bezsaimnieka kaķu kolonijas pilsētā, ir nepietiekama. «Tā kā viņiem patīk vairoties ģeometriskā progresijā, vienīgā izeja ir sterilizācija. Visus noķert un nošpricēt nav iespējams. Brīvo teritoriju uzreiz atradīs vai nu jauni kaķi, vai arī žurkas,» uzsver L.Lapsa.
Dzīvnieku aizsardzības biedrības Dzīvnieku SOS pārstāve Asne Krišjāne papildina, ka līdzšinējā prakse - programmas īstenošanu uzticēt patversmei - neļauj izsekot, vai nauda lietderīgi izlietota.
Pats ķer un ved sterilizēt
Pārmetumiem piekrīt domes Mājokļu un vides departamenta direktora vietnieks Askolds Kļaviņš (ZZS). Viņš gan uzsver, ka šogad klaiņojošo kontrolei iedalīts par pāris desmitiem tūkstošu vairāk nekā pērn - aptuveni 130 000 latu. Par šo naudu kaķi jānogādā veterinārajās klīnikās, kur tos sterilizē vai eitanizē. Pēc sterilizācijas jāatved atpakaļ pagalmā, kur tie paņemti, klaiņojošie suņi jānogādā patversmē. Vidēji mēnesi tiek noķerti 60 suņi un 155 kaķi.
Lai sekmīgāk pārraudzītu naudas izlietojumu, plānots mainīt kontroles modeli. Turpmāk iesniegumus no iedzīvotājiem par bezsaimnieka kaķu sterilizāciju pieņems departaments, kurš tālāk dos norādījumus ķērājiem. Iepriekš saskaņojot ar pašvaldību, iedzīvotāji arī paši varēs ātrāk aizvest kaķus uz sterilizāciju un par to nebūs jāmaksā. Tiesa, to veiks tikai trīs veterinārajās klīnikās. Līdz šim ķērāji paši izvēlējās, kur dzīvniekus vest. Savus kaķus arī turpmāk bez maksas varēs sterilizēt maznodrošinātie. Konkursu ķērājiem un veterinārārstiem departaments sludinās tuvākajā laikā.
Neapmierināta, ka būs tikai trīs klīnikas, kurās varēs saņemt pakalpojumu, ir Latvijas Veterinārārstu biedrības pārstāve Lita Konopore, jo cilvēki negribēs tālu vest sterilizējamos kaķus un atļaus tiem vairoties. A.Kļaviņš atbild, ka veterinārārstu loks esot jāierobežo, lai iegūtu maksimāli zemāku cenu.
«Lai cik perfektu apsaimniekošanas modeli izstrādātu pašvaldība, tā diemžēl ir izmisīga mazu plāksterīšu līmēšana uz liela augoņa,» saka dzīvnieku aizstāve, juriste Ilze Džonsone. Klaiņojošo dzīvnieku problēmas cēlonis ir cilvēku bezatbildība, tādēļ pēc iespējas ātrāk jāievieš sen gatavotā apzīmētu dzīvnieku uzskaites sistēma.