Jānostiprina robeža
Ar Ukrainas prezidenta Petro Porošenko un Krievijas prezidenta Vladimira Putina rokasspiedienu otrdien Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā sākās samits, kurā tikās Eiropas Savienība (ES), Ukraina un Muitas savienība (Krievija, Baltkrievija un Kazahstāna). Tā bija abu politiķu pirmā tikšanās kopš jūnija, kad viņi piedalījās D-dienas 70. gadadienas atceres pasākumos Francijā.
P. Porošenko pie apaļā galda, pie kura sēdēja arī V. Putins, ES ārlietu vadītāja Ketrīna Eštone, Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko un Kazahstānas vadītājs Nursultans Nazarbajevs, paziņoja, ka «Ukrainas un Eiropas liktenis tiks izlemts šodien Minskā». «Visas ieinteresētās puses vēlas iziet no konflikta un saglabāt seju. Esmu gatavs apspriest izejas stratēģijas,» Ukrainas prezidentu sociālajā vietnē Twitter citēja ziņu aģentūras AP korespondente Natālija Vasiļjeva.
Viņš arī sacīja, ka vienīgais iedarbīgais instruments, ar kuru varētu izbeigt asinsizliešanu Austrumukrainā, būtu stingra robežkontrole uz Ukrainas un Krievijas robežas, lai pārtrauktu separātistu apgādi ar ieročiem, vēsta Radio Brīvā Eiropa.
Krievijas prezidents V. Putins, kurš uz samitu ieradās ar pusotras stundas nokavēšanos, tikai garāmejot pieskārās konfliktam Austrum-ukrainā, paziņojot, ka to nevarot risināt ar spēka palīdzību. «To var atrisināt, tikai ņemot vērā Ukrainas dienvidaustrumu reģionu intereses un mierīgā dialogā ar to pārstāvjiem,» sacīja V. Putins.
Pirms samita izskanēja paziņojumi, ka ir iespējama P. Porošenko un V. Putina tikšanās «aci pret aci», bet vēl vairākas stundas pēc galotņu tikšanās sākuma nebija skaidrs, vai saruna patiešām notiks. Tomēr ne samita dalībnieki, ne analītiķi nebija optimistiski par iespējamās tikšanās iznākumu.
P. Porošenko Baltkrievijā ieradās mazāk nekā 24 stundas pēc savas uzstāšanās televīzijas tiešraidē pirmdienas vakarā, kad viņš paziņoja par savu lēmumu atlaist Ukrainas parlamentu - Augstāko Radu - un izziņoja ārkārtas likumdevēja vēlēšanas 26. oktobrī. Prezidents paskaidroja, ka tas ir viens no soļiem viņa plānā, lai atjaunotu mieru valstī. Viņš sacīja, ka parlamentu nepieciešams «attīrīt» no cilvēkiem, kas atbalstīja gada sākumā patriekto promaskavisko valsts prezidentu Viktoru Janukoviču.
Netīši iemaldījušies
Ukraina vakar paziņoja, ka bruņotie separātisti ar Krievijas bruņutehnikas atbalstu mēģina atklāt jaunu fronti valsts austrumu apgabala Doņeckas dienvidos. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes pārstāvis Andrijs Lisenko informēja, ka otrdien noticis mēģinājums ieņemt Novozavoskas pilsētu, kuras pievārtē pirmdien valdības spēki apturēja no Krievijas puses iebraukušu bruņumašīnu un tanku kolonnu, kuras galamērķis varētu būt bijusi Azovas jūras piekrastes pilsēta Mariupole.
Ukrainas Drošības dienests otrdien pavēstīja, ka dienu iepriekš Doņeckas apgabalā, aptuveni 20 kilometrus no robežas ar Krieviju, aizturēti desmit bruņoti Krievijas armijas desantnieki bez atpazīšanas zīmotnēm.
Anonīms avots Krievijas Aizsardzības ministrijā apstiprināja, ka aizturētie patiešām ir Krievijas armijas karavīri, bet noliedza, ka viņi tīši būtu šķērsojuši Ukrainas robežu. «Viņi bija devušies patruļā gar Krievijas - Ukrainas robežu un, visticamāk, nejauši to šķērsoja vietā, kur tā nebija marķēta,» avotu citē RIA Novosti.
Kijeva ir pārliecināta, ka krievu karavīri Ukrainas pusē neatradās kļūdas pēc, bet bija nosūtīti uzdevumā.