Gluži vai liktenīgas sakritības dēļ televīzijas rīta raidījumā studijā pēc šā iluzionista viesojās savulaik veselības ministre Baiba Rozentāle (TP), demonstrējot dažus vecus, toties pārliecinošus smadzeņu skalošanas paņēmienus. Viens no tiem ir aktīvi noliegt jebkādus pārmetumus, otrs - agresīvi bazūnēt par savu nevainību, milzu nopelniem un kolosālajām darba spējām. Galvenais ir nelokāmi turēties pie šā scenārija, nepieļaujot citu loģiku, un panākumi garantēti. Jo cilvēki skaļas un aktīvas runas plūdos drīz vien zaudēs sapratni, kur tiem argumentiem augša un kur ir apakša, un vienīgais, kas paliks prātā, būs - «jā, viņas uzstāšanās bija ļoti pārliecinoša. Īsts rīcības cilvēks!» Un, ja šādi burtiski aptaurēts jeb apdullināts cilvēks vēlēšanu dienā kaut vai nedaudz sašaubīsies, tad tūdaļ atmiņā atausīs pārliecinošā persona, kas solījusi atgriezties, lai strādātu, un roka tās vārdam iepretī ievilks liktenīgo plusiņu.
Kritika par iepirkumu dīvainībām, ar vieglu roku grasoties dāļāt desmit miljonus, vai Valsts kontroles atzinums, ka taupības režīmam neatbilstīgi resorā tērēti desmiti tūkstoši latu - tas ar trenētu balsi un atstrādāti pārliecinošu izskatu tiek aizskaidrots pie malas. Šajā ziņā Rozentāle perfekti iekļaujas kopējā AŠ2 ilūziju vairāksolīšanā, kur reklāmās zem godīgo seju tepiķiem tiek paslaucīti jebkādi nesmukumi, sākot ar abu AŠ tā arī neatmaksāto iepriekšējo (!) vēlēšanu pretlikumīgo pārtēriņu - pusotra miljona latu. Pārbļaut kritiku un lielmanīgi klapēt sev pie krūts - mūsu politisko fokusņiku stratēģija.