Tiem iedzīvotājiem, kas cieš no vidējas vai smagas urīna nesaturēšanas, šie līdzekļi netiek kompensēti. Neskatoties uz organizāciju, kas pārstāv cilvēkus ar īpašām vajadzībām, neskaitāmiem lūgumiem, kompensējamo medikamentu saraksts arī nākamajam gadam ir apstiprināts pilnīgi bez jebkādām izmaiņām.
«Inkontinences līdzekļi nav tikai kvalitatīvas aprūpes pamats, bet ir cilvēka ar invaliditāti aktīvas dzīves pamatā. Mūsu valsts ir ratificējusi ANO Konvenciju Par personu ar invaliditāti tiesībām un līdz ar to apņēmusies veicināt personu ar invaliditāti pilnīgu un efektīvu līdzdalību un integrāciju sabiedrībā. Tas nekādi nav iespējams, ja cilvēks ar invaliditāti nevar finansiāli atļauties urīnu uzsūcošos izstrādājumus, ja viņam tādi ir nepieciešami,» uzskata biedrības Inko Centrs vadītāja Inese Barkāne. Viņa saka - šī situācija «ieslēdz» cilvēkus ar invaliditāti, kuriem nepieciešami šie līdzekļi, mājās vai sociālās aprūpes iestādēs.
I. Barkāne norāda, ka kompensējamo zāļu saraksta ietvaros medicīnas palīglīdzekļus saņem pacienti, kas ārstējas ambulatori, tas arī būtiski atvieglo kopējo slogu valsts budžetam. Pacienti ar tādām diagnozēm kā garīgā atpalicība, Alcheimera slimība, parkinsonisms, citas cerebrovaskulāras slimības, smadzeņu infarkts bieži tiek ievietoti sociālās aprūpes iestādēs tieši tā iemesla dēļ, ka mājinieki nevar finansiāli atļauties par viņiem rūpēties.
«Pašreiz valsts aktīvi plāno to pacientu skaita samazināšanu, kas uzturas valsts sociālās aprūpes iestādēs, novirzot tos uz dažādiem sociālās aprūpes veidiem. Ir pilnīgi skaidrs, ka ļoti daudzi pacienti un to radinieki noteikti nevarēs atļauties iegādāties inkontinences līdzekļus, jo līdz šim sociālās aprūpes iestādēs tie tika 100% kompensēti no valsts budžeta līdzekļiem, bet ambulatori pacientam vai to radiniekiem nāksies pašiem segt 50% no to izmaksām,» stāsta I. Barkāne.
Pēc Labklājības ministrijas aprēķiniem, vienas personas vidējās uzturēšanās izmaksas valsts sociālās aprūpes centrā dienā ir aptuveni 17 eiro. No šīs summas četri eiro tiek atvēlēti centrā dzīvojošā cilvēka higiēnas precēm un citām ikdienā nepieciešamām lietām.
Turpretī pacients, kurš ārstējas ambulatori, valstij izmaksā vidēji 0,33 eiro dienā (izmaksas inkontinences līdzekļiem). «Tādēļ līdzmaksājuma samazināšana noteikti ne vien palielinātu ambulatori aprūpējamo pacientu skaitu mājas apstākļos, bet arī ievērojami ietaupītu valsts naudu,» uzsver I. Barkāne.