Nekādas atšķirības principā nav. Mēs strādājam ar daudziem piegādātājiem, tāpat kā klasiskie veikalu tīkli sadarbojas ar daudziem piegādātājiem. Mums ir nedaudz vieglāk nekā tradicionālajiem veikalu tīkliem, jo preču aprites cikls ir īsāks. Tradicionālajiem veikaliem preces no noliktavām jānogādā veikalu plauktos, un tikai tad preces nonāk pie pircējiem. Tirgojot preces internetā, par preču izvietošanu veikalu plauktos nav jārūpējas. Patlaban mūsu uzņēmums sadarbojas ar aptuveni tūkstoti piegādātāju no visas Eiropas, to vidū no Latvijas ir apmēram 150 piegādātāju.
Kā vērtējat to uzņēmumu, kas piedāvā preču iegādi virtuālajā vidē, konkurenci? Konkurence ir asa?
Šajā nozarē vienmēr bijis daudz tirgus dalībnieku, bet katrs atrod savu nišu un savu vietu zem saules.
Vai problēmas nerada negodprātīgi e-komercijas nozares spēlētāji, kuri grauj uzticēšanos visai nozarei kopumā?
Vienmēr visās nozarēs ir ļoti korekti un ne īpaši korekti tirgus dalībnieki. Ja runā par valsts ieviestu regulējumu e-komercijai, tad Latvijā šāds regulējums vēl tikai veidojas. Nav tādas sistēmas un nav tādas infrastruktūras, kas kontrolētu e-komercijas nozares dalībniekus. Manā ieskatā, nozīmīgu darbu nozares sakārtošanā veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Mūsu uzņēmums ar PTAC ļoti cieši sadarbojas, un šī sadarbība mums ļoti palīdz. Augstu vērtēju to, ka PTAC iestājas par patērētāju tiesību ievērošanu un aizsardzību, jo tas ir ļoti svarīgs, vajadzīgs darbs.
Kopumā patērētāju uzticēšanās e-komercijas uzņēmumiem aug?
Jā, noteikti. To apliecina e-tirdzniecības izaugsmes tendences. Tās pierāda, ka cilvēki iegādājas kādu preci internetā un pēc tam pērk atkal nākamo un nākamo preci internetā. Iedzīvotāju iemaņas un pieredze, iepērkoties internetā, aug.
No uzņēmējiem, kuri paralēli veikaliem piedāvā arī preču tirdzniecību internetā, dzirdēts - problēma ir tā, ka daudzas, internetā pārdotās preces atrodas ceļā - no pārdevēja pie pircēja vai arī pretējā virzienā?
Par globālu problēmu to es neuzskatu. Būtiskāka šī parādība ir saistībā ar modes precēm, ar apaviem, bet, manā ieskatā, ja pircējam izvēlētā prece neder, nav problēmu ļaut preci atdot atkal tirgotājam.
Vai ir problēma ar pircējiem, kuri nesamaksā?
Tiklīdz kaut kas tiek pārdots, tā šāda problēma pastāv, bet tas pieder pie uzņēmuma ikdienas darba specifikas - novērst negodīgumu un nodrošināt godprātīgajiem pircējiem iespēju preci atdot mums, pārdevējiem. Analizējot situāciju, neesam konstatējuši, ka dēļ klientiem, kuri neapmaksā pasūtīto preci vai atsakās no tās, būtu radušās lielas problēmas.
Cik liela ietekme uz e-komercijas attīstību ir interneta pieejamības un interneta ātruma progresam?
Protams, nevar noliegt, ka iepirkšanos internetā veicina interneta pieejamības un kvalitātes kāpums. Latvija patlaban ierindojas to valstu vidū, kurās ir ātrs internets, turklāt aptuveni 75% visu Latvijas iedzīvotāju ir interneta lietotāji un tas sekmē e-komercijas attīstību.
Jā, iepirkšanās internetā kļūst aizvien populārāka, tomēr pagaidām ir tikai neliela daļa no visas mazumtirdzniecības. Kādas preces internetā tiek pirktas visvairāk?
Internetā bieži tiek pirktas elektropreces, datori, mobilie tālruņi un dažādas elektropreces, kas nepieciešamas mājsaimniecībā. Tas, ka internetā pērk elektropreces, ir labi saprotams, jo cilvēki par šīs grupas precēm meklē informāciju internetā un rūpīgi izlasa, kas internetā par tām rakstīts, turklāt elektropreces kopumā ir dārgas. Pircējiem ir svarīgi gan elektropreču zīmoli, gan arī cena. Internetā bieži pērk arī smaržas, preces darbam dārzā un preces saimniecības darbiem mājās. Pērk sporta preces - velosipēdus, trenažierus. Tāpat internetā pērk visdažādākās preces bērniem. Vērojams, ka internetā bieži iepērkas jaunas ģimenes, un preces bērniem šīm ģimenēm ir ļoti svarīgas. Jāņem arī vērā cilvēku vēlme internetā pirkt preces, kas ir modē. Var pat teikt, ka e-komercija Latvijā un arī abās Baltijas kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā, attīstījusies, lielā mērā mērā pateicoties cilvēku vēlmei pirkt tieši tās preces, kas ir modē. Cilvēkiem nepietiekams šķita modes preču piedāvājums klasiskajos veikalos, tāpēc viņi pirms gadiem pieciem desmit pievērsās modes preču meklējumiem un iegādei ārzemēs, likumsakarīgi pievēršoties arī interneta nodrošinātajām iepirkšanās iespējām. Jāuzsver, ka piecos desmit gados e-komercija ir ļoti izmainījusies.
Tieši kā?
Iedzīvotāju vidū vēl saglabājies stereotips, ka e-komercija ir kaut kas tāds, ar ko nodarbojas grūti izprotama, mazpazīstama ārzemju kompānija, un ka jāgaida piecas desmit dienas vai pat vairākas nedēļas, kamēr internetā nopirktā prece tiek piegādāta pircējam.
Patlaban e-komercija ir gluži citāda. Lielāko daļu preču saviem klientiem Latvijā piegādājam vienas dienas laikā. E-komercijas priekšrocība ir tā, ka cilvēkiem nav jātērē laiks veikalu apmeklēšanai, cilvēki, piemēram, var pavadīt brīvdienu ar ģimeni kādā kultūras vai izklaides pasākumā, vienīgi vakarā ielūkoties internetā un izpētīt preču piedāvājumu, kas ir ļoti plašs, tajā pašā vakarā arī veikt preču pasūtījumu un lielākajā daļā gadījumu preces saņemt jau nākamajā dienā, turklāt pēc preces nekur nav jāiet, kurjers preci pieved klāt uz pircēja norādīto adresi. Iepirkšanās internetā kļūst aizvien populārāka lielā mērā tieši tāpēc, ka tā ļauj ietaupīt laiku, turklāt arī ļauj ietaupīt resursus, jo pircējiem pašiem nav jābrauc uz veikalu.
Kopumā var teikt, ka Latvijas iedzīvotāji aizvien vairāk uzticas e-komercijai un tiem tirgotājiem, kuri piedāvā savu preču klāstu internetā, un Latvijā jau ir vairāki interneta veikali, kuri izpelnījušies pircēju uzticēšanos.
Kuras preču grupas, pēc e-komercijas nozares pārstāvju domām, teorētiski varētu pārdot internetā, tomēr internetā tās nepērk?
Domāju, ka internetā var pārdot visas preču grupas, svarīgi tikai tas, kāda infrastruktūra ir tā uzņēmuma, kas veic preču pārdošanu internetā, rīcībā un kāds ir šī uzņēmuma mērķis. Patlaban Latvijā lēni aug pārtikas preču tirdzniecība internetā, un, manā ieskatā, pārtikas preču tirdzniecība e-vidē joprojām ir neattīstīts virziens. Iespējams, Latvijas iedzīvotāji vēl nav gatavi tam, ka pārtiku var pirkt internetā, un nav gatavi mainīt savus iepirkšanās ieradumus, veikalu apmeklējuma vietā pārtikas preces iegādājoties e-vidē. Pieļauju, ka nākotnē pārtikas iegāde virtuālajā vidē kļūs populārāka, un to sekmēs vēlme taupīt laiku un izvēlēties produktus maltītēm no pēc iespējas plašāka preču klāsta. Lielbritānijā un Vācijā aizvien populāra kļūst visdažādāko preču, to vidū arī pārtikas, iegāde tieši internetā.
Lielbritānijā un Vācijā internetā tiek pirkti un pārdoti apmēram 15% no visa mazumtirdzniecības apjoma, Latvijā - aptuveni 6%, Lietuvā - arī apmēram 6%, Igaunijā - nedaudz vairāk, bet Igaunija allaž ir soli priekšā Latvijai un Lietuvai, ja runājam par modernās tehnikas jaunievedumiem. Kopumā e-komercijas izaugsmes potenciāls Baltijā vērtējams kā ļoti liels. Turklāt jāpiebilst, ka Latvijā un it īpaši Latvijas reģionos nav tik attīstīta infrastruktūra kā, piemēram, Lielbritānijā vai Vācijā. Vietā, kas atrodas vairāk nekā 100 km attālumā no Rīgas, kādā veikalā atrast visu nepieciešamo preču klāstu ir faktiski neiespējami. Latvijai ļoti raksturīga tendence ir tā, ka ekonomiskā dzīve koncentrējas Rīgā un Pierīgā. Iepirkšanās internetā nodrošina iespēju nepieciešamās preces iegādāties arī tiem cilvēkiem, kuri dzīvo nomaļās vietās, tālu prom no Rīgas, turklāt jebkurā Latvijas vietā mēs iegādātās preces piegādājam nākamajā dienā.
Gribu uzsvērt, ka e-komercijas popularitāte aizvien pieaug. Pēc statistikas datiem, šā gada pirmajos piecos mēnešos pieaugums ir vairāk nekā 30%, bet mazumtirdzniecībai kopumā kāpums ir tikai aptuveni 5%. Tātad tirdzniecība internetā aug sešas reizes ātrāk nekā mazumtirdzniecība kopumā.
Kādas e-komercijas jomā patlaban ir būtiskākās problēmas, kas var ietekmēt turpmāko izaugsmi?
Manuprāt, e-komercijas izaugsmes iespējas ir cieši saistītas ar šīs nozares spēlētāju profesionalitāti un prasmēm. Patlaban nekādu globālu ierobežojumu, kas traucētu attīstībai, nav. Galvenie ierobežojumi saistīti tikai ar katra konkrētā e-komercijas uzņēmuma iekšējiem procesiem, ar nepieciešamību pilnveidot savu darbību. Piemēram, mūsu uzņēmums patlaban investē finanšu līdzekļus jaunās noliktavās, kas mums ļaus apkalpot vairāk pircēju un pārdot vairāk preču. Raugoties uz dažiem tuvākajiem gadiem, domāju, ka būtiskākie ierobežojumi var būt saistīti ar infrastruktūru, precīzāk, ar nepieciešamību infrastruktūru uzlabot. Kad e-komercija jau sasniegs ievērojamu daļu visa mazumtirdzniecības apjoma, tad, iespējams, parādīsies arī globālāka rakstura ierobežojumi, bet pagaidām tādu nav un tuvākajā laikā tādus arī neredzu.
Kas ir jūsu uzņēmuma tipiskais klients - rīdzinieks, laucinieks?
Runājot par iedalījumu - Rīgas iedzīvotāji un lauku iedzīvotāji, tad apmēram 50% pircēju ir rīdzinieki, bet otri 50% ir laucinieki. Jāuzsver, ka sievietes internetā iepērkas ievērojami vairāk nekā vīrieši, bet tā ir vispārēja mazumtirdzniecības tendence - sievietes iepērkas vairāk. Kas attiecas uz pircēju vecumu, tad to iedzīvotāju, kuri iepērkas internetā, vidū ir daudz cilvēku vecumā no 18 līdz 45, 50 gadiem.
Kāda ir vidējā pirkuma summa, cik daudz naudas pircējs iztērē par vienu pirkumu?
Kopumā par gadu runājot, vidējā pirkuma summa ir ap 60 eiro. Vidējo summu par vienu pirkumu ietekmē sezona, respektīvi, gadalaiks. Jau jūlija beigās jūtams, ka cilvēki sāk gatavoties skolai un virtuālajā vidē pērk mugursomas un dažādas preces jaunajam mācību gadam, piemēram, kancelejas preces, datortehniku, mobilos tālruņus, bet vidējā pirkuma summa ir mazāka, nekā bija vasaras sākumā, kad daudzi internetā pērk batutus un ar dārzkopību saistītas preces. Tuvojoties Jaunajam gadam, arī parasti aug vidējā pirkuma summa, sasniedzot pat vairākus simtus eiro, teiksim, 600.
Patlaban uzņēmējiem jāņem vērā, ka svarīgas ir ne tikai zemas cenas, bet arī attieksme pret pircējiem, un jācenšas pircējiem dot kvalitāti - tas nozīmē, ka kvalitatīvai jābūt apkalpošanai un preces piegādei, turklāt ļoti svarīgi ir ievērot solītos preces piegādes termiņus. Cenai jābūt konkurētspējīgai, bet nevajadzētu sacīt, ka iegādāties preces internetā vienmēr ir lētāk nekā ierastajos veikalos. Gribu uzsvērt, ka tāda jēdziena kā «vienmēr lētāk» vispār nav.
Prognozējat, ka lauku reģionos gaidāms liels pircēju skaita pieaugums, jo veikalu laukos ir maz un vairāk nekļūst.
Ziniet, nē. E-komercijas popularitātes pieaugums ir līdzīgs gan laukos, gan Rīgā. Varbūt reģionos popularitātes kāpums ir nedaudz lielāks, bet nevar runāt, ka tas būtu ievērojami lielāks par popularitātes kāpumu Rīgā un citās lielajās pilsētās.
Kā vērtējat atšķirības uzņēmējdarbības vidē Latvijā, Lietuvā un Igaunijā?
Manā ieskatā, pēc tam, kad Latvija, Lietuva un Igaunija iestājās Eiropas Savienībā, būtiskas biznesa vides atšķirības ir izzudušas. Ir tikai nelielas atšķirības niansēs, piemēram, attiecībā uz nodokļiem, bet ievērojami lielākā daļa prasību, ko valstis izvirza uzņēmējiem, ir identiskas.
Kā atšķiras patērētāju gaume Baltijas valstīs?
Par šo tēmu varētu uzrakstīt zinātnisku disertāciju, bet principā galvenā atšķirība ir tā, ka Latvijas iedzīvotāji vairāk pērk tehniku, respektīvi, atvēl vairāk naudas tam, lai iegādātos jaunu, labu tehniku. Rodas arī iespaids, ka Latvijā cilvēki vairāk nodarbojas ar sportu - vismaz mūsu pārdošanas rādītāji to parāda. Latvijā daudz pērk velosipēdus un citas ar sportiskiem hobijiem saistītās preces.
Vēl var teikt, ka pircēji Latvijā biežāk izvēlas kvalitatīvas preces un pazīstamus zīmolus, pircēji Lietuvā ir pragmatiskāki attiecībā uz naudas tērēšanu, tomēr var sacīt, ka patērētājs Latvijā ir gudrs un labi saprot, ka reizēm gadās tā, ka skopajam jāmaksā divreiz.