Turklāt viņam pašam ir sava kaste. Es nepateikšu, vai šāda modeļa ģimenes locekļi būtu priecīgāki, ja televīzijas vai datorspēļu vietā viņi spēlētu kārtis vai Katanas ieceļotājus. Pieļauju, ka viņi ir noguruši no skolas, no darba un vakarā nevēlas nogurt arī no ģimenes. Varbūt arī ne, to es tiešām nezinu. Tomēr kādu brīdi taču viņi nogurs arī no televizora vai datora? Ko tad? Tad būs klāt pavasaris un vasara, kad varēs pabraukt ar velosipēdu un pasēdēt dārzā. Vai kā citādi pabūt vienatnē. Aprakstītajā ģimenes modelī cilvēki paši izvēlas nekontaktēties ar saviem tuvajiem, taču citos gadījumos sēdēšanai pie datora vai televizora ir pretējs mērķis - būt ar kādu kopā. Kad neviens cits nesaka «labrīt» un «arlabvakaru». Kādu tādu kungu zinu. Uzrunāju viņu virtuāli, pastāstot par apspriežamo tematu. Saņēmu atbildi: «Nesen piecēlos, pa nakti hoķi skatījos.» Uz manu norādi, ka TV un dators daudziem ir kā otra ģimene, viņš atbildēja: «Bet tā jau ir, kur lai metas? Visi pasākumi maksā lielas naudas.» Teātra biļete maksā vismaz piecus latus. Arī kino aizvelkot līdz pieclatniekam, ja pieskaita ceļa izdevumus. Tā nu kungs izrēķinājis, ka abas kastes, dators un televizors sanāk lētāk nekā izklaides ārpus mājas. Internets, telefons, interaktīvais TV ar 30 programmām pagājušajā mēnesī viņam izmaksājis ap Ls 20. Vai tā vietā viņam labāk mēnesī nopirkt divas grāmatas vai apmeklēt četras teātra izrādes? Bet ko tad darīt citos vakaros? Priecāties par citām lietām, ko nosedz ar pensiju, - maksu par dzīvokli, ēšanu, medikamentiem? «Dienas ir bezjēdzīgi garas - nav kur likties.»
Nesen kungs parunājis ar kaimiņiem, kuri stāstījuši, ka nepietiek naudas, lai nopirktu dekoderu. «Izmisumā. Vienīgo draugu tagad atņem viņiem.» Gan jau kaimiņi to dekodera lietu atrisināšot uz vēdera rēķina. Vairāk skaitīšot un domāšot līdzi, jo gribas vakarā kādu jautru raidījumu. Pašiem vairs jokoties negribas. Nav jau par ko. Par to, ka bijušie skolotāji iet uz zupas virtuvi?
«Prieks sarakstīties,» sarunas beigās kungs raksta, un es aptveru, ka viņam tā nav standartfrāze kā tiem, kuri pieraduši pie nu jau pašsaprotamās sakaru brīvības - interneta, telefona, televīzijas. Pamēģiniet atņemt kādu no tiem - cilvēcīgs zaudējums!