«Uzlabot ģimeņu situāciju nav tikai sociālo dienestu atbildība un pienākums. Situācijas uzlabošanai būtu jābūt pirmām kārtām pašu cilvēku atbildībai. Sociālā dienesta darbinieki var palīdzēt ģimenei apzināties problēmu, konstatēt šīs problēmas cēloņus un sniegt profesionālu atbalstu situācijas risināšanā, rast piemērotāku izeju no krīzes situācijas un palīdzēt atrast nepieciešamo informāciju. Taču galvenā atbildība par problēmu risināšanu un situācijas uzlabošanu tomēr ir ģimenei,» LM viedokli pauž tās pārstāve Liene Užule.
Situācija gan pamazām uzlabojoties, piemēram, Rīgas reģionā bezdarbnieku skaits sarucis par 7,5 tūkstošiem un sociālajā dienestā darbspējīgo bez darba esošo klientu skaits samazinājies par 2,5 tūkstošiem cilvēku.
Rīgas Sociālajā dienestā 2011. gada otrajā ceturksnī, piemēram, darbu uzsākuši sociālie darbinieki, kuri tieši strādā ar klientiem, kam ir nodarbinātības problēmas. No marta līdz septembrim sociālais darbs veikts ar vairāk nekā 600 šādiem cilvēkiem, un no tiem sadarbības rezultātā vairāk nekā 100 atraduši algotu darbu. Sasniegti arī citi pozitīvi rezultāti, kuri uzlabojuši cilvēku sociālo situāciju, piemēram, uzlabojušās attiecības ģimenē, klients samainījis dzīvojamo platību uz mazāku ar zemāku īres un komunālo pakalpojumu maksu, uzlabojušās sociālās prasmes un paaugstinājusies motivācija patstāvīgi risināt savas sociālās problēmas, uzlabojusies informētība un darba meklēšanas prasmes, uzlabotas latviešu valodas prasmes. Organizētas atbalsta grupas bezdarbniekiem un piedāvāti dažādi kursi - datorapmācībā, latviešu, angļu un vācu valodā, tēlotājmākslā, rokdarbu un dažādās kustību aktivitātēs.
Tomēr to personu skaits, kuriem ir ļoti zemi ienākumi, valstī turpina augt. «Ja iedzīvotājiem būtu iespējams iesaistīties darba tirgū un atrast prasmēm, iemaņām un kvalifikācijai atbilstošu darbu vai būtu iespējas pārkvalificēties cita darba veikšanai, palielinātos šo iedzīvotāju ienākumi, viņi vairs neatbilstu to iedzīvotāju kategorijai, kuriem ir tiesības saņemt pārtikas produktu komplektu. Bet vai šie iedzīvotāji saņemtu tik lielu atalgojumu, lai nodrošinātu sevi un savu ģimeni ar ikdienā nepieciešamo un situācija uzlabotos - paliek atklāts jautājums,» norāda Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāve Lita Brice.
LM sola turpināt atbalsta pasākumus nodarbinātības jomā bezdarbniekiem, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu. Nākamgad plānots atjaunot algotos pagaidu sabiedriskos darbus pašvaldībās, kas līdzinās «simtlatnieku» programmai. Turklāt Nodarbinātības valsts aģentūra turpinās īstenot aktīvās nodarbinātības pasākumus.