Jautāts, vai no Briseles puses ir secināms, ka lietuvieši kavē projekta realizāciju, jo viņiem ir savas intereses, piemēram, Eiropas platuma sliedes nodrošināt tikai līdz Kauņai, H. Hololei izteicies, ka «vieninieku» meklēšana nav sevišķi produktīva, jo neviens no tās neiegūst. Turpretim visi iegūst no tā, ja Rail Baltica tiek īstenots, un, lai tas tiktu izdarīts, ir jāizveido kopuzņēmums. «Brisele jau ir izdarījusi visu, lai šis projekts tiktu realizēts, - ir izveidots Eiropas infrastruktūras savienošanas mehānisms, īstenoti priekšnoteikumi, lai šis projekts taptu. Rail Baltica savienos Eiropas austrumu daļu ar tās rietumu daļu, tātad labumu no tā gūs visa Eiropa. Iesaistītajām valstīm jāsaprot, kā rīkoties turpmāk. No Briseles skatpunkta raugoties, mēs vēlētos, lai Baltijas valstis vienojas par kopuzņēmuma izveidi. Ja tas tiks izveidots, Baltijas valstis demonstrēs, ka projekts tiek uztverts nopietni,» norāda H. Hololei.
Pēc amatpersonas teiktā, pieejamie finanšu līdzekļi ir ierobežoti - Eiropā finansējumu gaida daudzi projekti. Ja netiek izrādīta projekta nopietnība, tam atvēlētais finansējums tiek novirzīts kam citam: «Varbūt ir radies pārpratums, ka varēs paturēt Rail Baltica projektam neiztērēto naudu un izmantot to citam projektam. Tā nebūs. Šī nauda ir paredzēta tikai lieliem Eiropas mēroga projektiem. (..) Briselē nevienam īsti nerūp, kura valsts ir gatava rīkoties un kura nav. Ir svarīgi apliecināt apņemšanos īstenot projektu. Pašlaik tas vēl ir darāms. Jāsaka, Ukrainas krīzes iespaidā lēmumu pieņēmējiem būtu jāsaprot, ka ir svarīgi īstenot tik nozīmīgu projektu, kas savienos šo Eiropas daļu ar pārējo Eiropu. Tas viss ir dalībvalstu, nevis Briseles rokās,» intervijā aģentūrai LETA izteicies H. Hololei.
Diena jau vairākkārt rakstījusi par sarežģījumiem projekta Rail Baltica gaitā, kas rada bažas par tā īstenošanu. Samērā nesen - šā gada februārī - Saeimas Ārlietu komisija tikās ar Lietuvas vēstnieku Latvijā Ričardu Deguti un izteica bažas par projekta iespējamo ieilgšanu, jo Lietuva sākusi izpēti par iespējamu sākotnējā projekta maršruta maiņu, virzot to ne tikai caur Kauņu, bet arī caur Viļņu. Februāra sākumā, tiekoties Baltijas valstu premjerministriem, Latvijas valdības vadītāja Laimdota Straujuma izteicās, ka «Latvijas puse vēlas redzēt raitu Rail Baltica projekta virzību». Tāpat jau ziņots, ka Ministru kabinets konceptuāli atbalstījis 4,92 miljonu eiro piešķiršanu Rail Baltica dzelzceļa līnijas Latvijas posma skiču projektam un darbības izpētei.
Dzelzceļa līnija Rail Baltica, kas Baltijas valstis savienotu ar Varšavu un Berlīni, ieceres līmenī tiek apspriesta jau kopš XX gadsimta 90. gadiem. Baltijas valstu transporta ministri sadarbības līgumu par šīs līnijas izveidi parakstīja 2001. gadā.