Uzskatu, tās ir neatkarīgas.
Ja sabiedrisko mediju redakcijas ir neatkarīgas, kādēļ tāda uzmanība tiek pievērsta Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) sastāva maiņai gaidās par pārmaiņām sabiedrisko mediju saturā?
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums ļoti precīzi definē šīs padomes kompetenci un darbības ietvarus. Padome ir kapitāla daļu turētājs Latvijas radio un Latvijas televīzijā. Tas nozīmē, ka padome pārrauga finanses un apstiprina ikgadējo sabiedrisko pasūtījumu, kas saņem valsts budžeta dotāciju, un kontrolē tās izlietojumu.
Neizklausās pārāk radoši, kāpēc tik liela radošu cilvēku interese par vietām NEPLP?
Tas jums jājautā pašiem radošajiem. Pēc publiskajām debatēm man radās priekšstats, ka daudzi pretendenti nav pat izlasījuši likumu un nesaprot, ar ko NEPLP nodarbojas. Padome pirmām kārtām ir likuma uzraudzības iestāde - visiem medijiem, arī komerciālajiem. Padomei, piemēram, ir jāuzrauga, vai tiek ievēroti reklāmas apjomi 12 minūtes stundā radio un televīzijā, mums ir 58 Latvijā reģistrēti kabeļi. Daudzi no kandidātiem vispār neko par to nezināja - kāda ir radio un televīzijas saimniecība, kas reāli tajā ir jādara. Interese par saturu? Jā, bija ļoti liela interese par saturu - ārkārtīgi liela. Bet NEPLP juridiski ir darīšana tikai ar Latvijas radio un Latvijas televīzijas vadītājiem. Tā nedrīkst jaukties redakciju darbībā.
Ažiotāža, kas tiek sacelta ap NEPLP, rada iespaidu, ka ir politiska vēlme padarīt šo padomi par tādu kā virsredakciju sabiedriskajiem medijiem. Vai jums ir tādas bažas?
Saskaņā ar likumu NEPLP iespējas iejaukties mediju saturā ir ļoti ierobežotas. Katra medija redakcionāla neatkarība vispār ir pamatprincips, kas ir medija būtības pamats. NEPLP apstiprina sabiedrisko pasūtījumu, programmu gada plānus, kas faktiski ir tādi sabiedriskā medija virsuzdevumi un mērķi. Padome var noteikt žanrus un pretī raidstundas, kam tiek izlietots valsts finansējums, jo mums ir jāatskaitās Finanšu ministrijai. Tas ir viss, ko var padome attiecībā uz saturu. Padomei nav tiesību runāt par konkrētiem raidījumiem, konkrētiem žurnālistiem - tas viss ir pašu mediju kompetence. To visu ietever redakcionālās neatkarības princips.
Varbūt mēs šo pārspīlēti lielo interesi par darbu NEPLP varam skaidrot ar lielajām algām, ko saņem padomes locekļi?
Padomes locekļu algas nav lielas. Tās ir vienas no zemākajām līdzīgu iestāžu vidū. Padomes locekļi saņem 750 latu uz papīra, padomes priekšsēdētājs ir 1000 latu uz papīra. Darbs padomē ir pilnas slodzes darbs, un uz to attiecas visi interešu konflikta novēršanas ierobežojumi likumā, tas nozīmē, ka padomes loceklis nedrīkst strādāt citus algotus darbus, izņemot radošos. Uzskatu, ja cilvēks intensīvi veic savus darba pienākumus NEPLP, viņam nepaliek daudz laika radošajam darbam. Darba apjoms ir ļoti liels. Mums ir 58 kabeļi. Ir jābraukā pa Latviju, jāpārbauda, vai ir visi retranslēto programmu līgumi, piemēram. Tas ir nopietns darbs, man tajā ļoti noder mana jurista kvalifikācija. Ir bijusi arī darīšana ar policiju par nelicencētām programmām. Bez Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas Latvijā vēl ir 57 radio un 39 televīzijas.
Un Panorāmas saturs jums nav jāpārbauda?
Tikai tad, ja tas neatbilst likuma normām, ja ir sakatāma kaut kāda naida kurināšana vai necenzēti izteicieni. Likuma uzraudzība ir pret visiem raidījumiem vienāda - vai tā ir LTV Panorāma, vai LNT ziņas, vai jebkurš. To dara mūsu monitoringa centrs, juristi pieprasa ierakstu, ko vērtē saskaņā ar administratīvo procesa vai citu likumu.
Vai jūs izjūtat politisko spiedienu?
Nē. Es neizjūtu. Ko jūs ar šo jēdzienu saprotat?
Jums piezvana kāds politiķis un lūdz, lai jūs piezvanāt kādam žurnālistam. Tas ir iespējams?
Nē, tas nav iespējams - mums ar žurnālistiem nav vispār nekādu darīšanu.
Kā jūs vērtējat ideju par jauna sabiedriska medija izveidošanu?
Vērtēju pozitīvi. Mums ir jārada moderns medijs, kas ir populārs visās sabiedrības grupās. Vadījām darba grupu, piesaistījām ekspertus un šobrīd šis jautājums ir izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Ceru, ka Ministru kabinets drīz to apstiprinās, jo šis jautājums bija ierakstīts kā viens no punktiem valdības deklarācijā. Ir jāveido jauns sabiedriskais medijs, jo ļoti mainās mediju lietošanas paradumi. Ir jaunieši, kuri tradicionālos medijus vispār vairs nelieto - viņi ir jāsasniedz caur datoru, caur mobilo telefonu. Jau tagad Latvijas Televīzijas pamatlīdzekļu nolietojums ir 50%, Latvijas Radio 30%. Tas ir traģiski. Kad pie mums brauc Eiropas kolēģi, viņi nesaprot mūsu mazos budžetus - viņi pārprasa, vai tas ir viena raidījuma budžets. Mums budžets ir seši eiro uz mājsaimniecību, Skandināvijas valstīs, Itālijā ir no 190 eiro uz augšu.
Jūs atkārtoti kandidējat uz vietu NEPLP, kaut izskanēja viedokļi, ka vajagot ievērot tādu kritēriju, ka iepriekšējie kandidāti vairs kandidēt nedrīkst?
Likums ir augstāks par komisijas vadītājas personīgo viedokli. Man nav skaidrs, uz kāda likuma pamata Ināra Mūrniece izsaka šādus apgalvojumus, jo likums skaidri atļauj kandidēt divus termiņus pēc kārtas. Man liekas, ka ap NEPLP sastāva maiņu ir sācies angažēts process. Tāpēc ir šī prasība - noārdām visu, ignorējot jebkādu normālas pēctecības principu, kas parasti darbojas valsts iestādēs.