Irānas mediji ziņo, ka misijā piedalās iznīcinātājkuģis un transportkuģis, uz kura atrodoties helikopters. Bez pastāvīgās apkalpes uz kuģiem atrodoties arī 30 jūras kara akadēmijas kadetu, vēsta valsts oficiālā ziņu aģentūra IRNA.
Kuģi, kuri nedēļas nogalē sasniedza Dienvidāfrikas piekrasti, Irānu atstāja pirms mēneša, misijai kopumā atvēlēti trīs mēneši.
Vašingtona uz Irānas paziņojumu reaģējusi mierīgi. Kāda vārdā neminēta ASV Aizsardzības departamenta amatpersona pauda šaubas par to, vai irāņu karakuģi patiešām pietuvosies ASV jūras robežai, bet piebilda, ka «kuģiem nav aizliegts atrasties starptautiskajos ūdeņos», vēsta Reuters.
ASV un to sabiedrotie regulāri rīko militārās mācības Persijas līča ūdeņos. Amerikāņi apgalvo, ka tādējādi vēlas nodrošināt kuģošanas brīvību pa ūdensceļu, caur kuru ik gadu tiek transportēti 40% no pasaules naftas, ko eksportē pa ūdeni. Reģionā atrodas ASV Piektā kara flote, kuras sastāvā esošās 5000 militārpersonas bāzējas Irānas kaimiņvalstī Bahreinā.
Irāna Persijas līci uzskata par savu ietekmes zonu, tāpēc Teherāna ir pārliecināta, ka tai ir likumīgas tiesības paplašināt savu militāro klātbūtni reģionā. Irāņi regulāri ir draudējuši bloķēt Hormuza šaurumu, ja pret valsti tiktu sākts militārs trieciens saistībā ar tās kodolprogrammu.
Irāna ar paziņojumu par karakuģu nosūtīšanu netālu no ASV jūras robežas nāk klajā neilgi pirms nākamnedēļ paredzētajām Teherānas un sešu lielvalstu - ASV, Lielbritānijas, Francijas, Krievijas, Ķīnas un Vācijas - sarunām par pastāvīgu vienošanos saistībā ar Irānas kodolprogrammu.
Kopš 20. janvāra pusgadu spēkā būs novembrī Ženēvā panāktā pagaidu vienošanās, saskaņā ar kuru Irāna ir apsolījusi pārtraukt urāna bagātināšanu un nodrošināt Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras inspektoriem pieeju saviem kodolobjektiem. Apmaiņā pret to rietumvalstis ir nedaudz atvieglojušas pret Teherānu noteiktās ekonomiskās sankcijas.