Īslandes bankas savulaik ar zīmolu Icesave aktīvi darbojās internetā, pieņemot noguldījumus no Lielbritānijas un Nīderlandes iedzīvotājiem. Kad finanšu krīze smagi iedragāja Īslandes banku sistēmu, Icesave vairs nespēja pildīt saistības pret noguldītājiem. Īslandes vietā naudu piekrita izmaksāt Lielbritānijas un Nīderlandes valdības, kas tagad pieprasa, lai Īslande atmaksātu parādu.
Panāktā vienošanās paredzēja, ka Īslandei līdz 2024.gadam jāsamaksā 2,3 miljardi mārciņu (1,8 miljardi latu) Lielbritānijai un 1,3 miljardi eiro (0,9 miljardi latu) Nīderlandei. Taču vienošanās izraisīja daudzu Īslandes pilsoņu sašutumu, jo viņi nevēlas maksāt par banku kļūdām. Pret šo likumu tika savākti vairāk nekā 60 000 parakstu. Īslandes prezidenta Olafura Grimsona lēmums neparakstīt likumu ir tikai otrā reize Īslandes vēsturē, kad prezidents izmantojis veto tiesības, informē Reuters.