20 kilometru augstumā
Virs Grimsvētna, kas atrodas zem Eiropā lielākā šļūdoņa Vahdnajeigidla, svētdien bija redzams milzīgs vulkānisko izmešu mākonis, kas gozējās aptuveni 20 kilometru augstumā, vēsta BBC. Īslandes civilās aviācijas dienests Isavia 222 kilometru rādiusā ap vulkānu ieviesa lidojumu aizliegumu un slēdza valsts lielāko lidostu, kas atrodas netālu no galvaspilsētas Reikjavīkas. Isavia prognozēja, ka līdz svētdienas vakaram vulkāna izmestie pelni izplatīsies virs visas Īslandes teritorijas. Svētdien vulkāna izmestie pelni virzījās Grenlandes, nevis Eiropas virzienā.
Īslandes nacionālās aviokompānijas Icelandair pilots Tors Kristinsons, kura vadītā lidmašīna sestdien lidoja garām Grimsvētnam, stāsta, ka pelnu mākonis bijis iespaidīgs un, viņaprāt, tas ir tikpat liels kā pērn no Eijafjadlajegidla izmestais, kas radīja milzu galvassāpes Eiropas gaisa telpas kontrolieriem un aviokompānijām.
Eiropas gaisa satiksmes organizācija Eurocontrol svētdien paziņoja, ka Grimsvētna izvirdums vismaz līdz pirmdienai neietekmēs lidojumus Eiropas gaisa telpā vai transatlantiskos lidojumus. «Aviokompānijas nepārtraukti tiek informētas par situācijas attīstību,» teikts Eurocontrol paziņojumā.
Open University eksperts Deivids Roterijs uzskata, ka Grimsvētna izvirduma dēļ varētu tikt koriģēts starpatlantisko lidojumu grafiks, tomēr viņš šaubās, ka nonāks līdz Eiropas gaisa telpas slēgšanai.
Raupjāki pelni
Pērn izvirduma laikā faktiski visa gaisa telpa virs Eiropas tika slēgta, jo pastāvēja bažas, ka abrazīvie vulkāniskie pelni var radīt problēmas lidmašīnu dzinējiem, tādēļ tika nolemts lieki neriskēt. Īslandes Universitātes ģeofiziķis Pals Einarsons apgalvo, ka abus izvirdumus nevar salīdzināt. «Eijafjadlajegidla pelni bija ļoti smalki, ber Grimsvētna - rupjāki un nevar radīt briesmas, jo tie uz zemes nokrīt ātrāk un neatrodas gaisā tik ilgi, kā tas bija Eijafjadlajegidla gadījumā,» stāsta P. Einarsons.
Grimsvētns atrodas Īslandes dienvidaustrumos un ir uzskatāms par visaktīvāko vulkānu geizeru zemē. No 1922. līdz 2004. gadam tā izvirdumi notikuši deviņas reizes. Kad tas izvirda 2004. gadā, tika pārcelti lidojumi uz un no Ziemeļamerikas, tomēr lidostas darbu nepārtrauca, raksta Reuters.
Jaunais izvirdums radījis bažas, jo daudziem vēl svaigā atmiņā ir pagājušā gada aprīlī notikušais Eijafjadlajegidla izvirdums, kas uz vairākām nedēļām paralizēja aviosatiksmi virs Eiropas.
Krīzes laikā cieta aptuveni 10 miljoni pasažieru, kuri nevarēja laikus nokļūt iecerētajā galamērķī un bija spiesti nedēļām dzīvot lidostās. Eiropas Komisijas aprēķini liecina, ka Eijafjadlajegidla izvirdums aviokompānijām radīja zaudējumus 1,7 miljardu eiro (1,2 miljardi latu) apmērā. Savukārt Eiropas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija tam pieplusojusi vēl 1,1 triljonu eiro (770 miljardi latu) zaudējumus, kas esot radīti Eiropas aviācijas industrijai, un piecus miljardus eiro (3,5 miljardi latu), kas aviokompāniju un viesnīcu biznesa dīkstāves dēļ netika nopelnīti.