Sarežģījumu virtene
«EK novērtē Īslandes piederību tādām ES kopējām vērtībām kā demokrātija, likuma vara un cieņa pret cilvēktiesībām,» teikts EK paziņojumā. «Īslande ir pilnībā gatava uzņemties saistības vairākumā jomu, lai kļūtu par dalībvalsti.»
Pieteikumu iestājai ES Īslandes valdība iesniedza pagājušā gada jūlijā, jo dalību blokā redz kā vienīgo veidu, lai atveseļotu 2008.gada rudenī sabrukušo ekonomiku. Tomēr īslandiešu vidū valda nevienprātība par šīs rīcības nepieciešamību. Sabiedrības viedokli ļoti labi atspoguļo Īslandes parlamenta balsojums par uzņemšanas lūguma iesniegšanu - 33 deputāti iestājās par, bet 28 teica nē. Arī 60 procenti valsts uzņēmējdarbības līderu uzskata, ka Īslandei jāpaliek ārpus ES, liecina socioloģisko pētījumu firmas Capacents Gallup pagājušajā nedēļā publicētās aptaujas rezultāti. Konservatīvākie īslandieši baidās, ka mazā, bet līdz šim ārkārtīgi turīgā valsts varētu zaudēt daļu suverenitātes, raksta Bloomberg.
Sarežģīt iestāšanās sarunu sākumu varētu 6.martā Īslandē paredzētais referendums, kurā īslandieši lems, vai valstij jāatmaksā 5,4 miljardi eiro (3,7 miljardi latu) Lielbritānijai un Nīderlandei, lai segtu 2008.gada rudenī bankrotējušās Īslandes interneta bankas Icesave radītos zaudējumus. Abas valstis 2008.gada izmaksāja kompensācijas saviem pilsoņiem, kuri zaudēja Icesave noguldīto naudu. Ja Īslandes iedzīvotāji nobalso pret, Lielbritānija un Nīderlande var atbildēt ar ES un Reikjavīkas sarunu bloķēšanu.
Nozvejas faktors
Ja Īslandei tiek dota zaļā gaisma, tās iestāja ES varētu notikt samērā ātri, jo jau pašlaik trešdaļa tās likumu atbilst ES likumdošanai, tā ir Eiropas Ekonomikas zonas un Šengenas zonas sastāvā. «Īslandei nebūs ātrāks, bet īsāks ceļš,» uzskata Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts. Tomēr šajā ceļā var parādīties arī domstarpības.
Kļūstot par ES dalībvalsti, Īslande pievienotos tās kopējai zvejas politikai un valstij būtu jāatbalsta ES noteikumi par nozvejas kvotām. Pret to iestājas Īslandes spēcīgais zvejniecības lobijs. Īslandes amatpersonas paziņojušas, ka pilnībā neignorēs ES nozvejas politiku, tomēr sola, ka Briselē aizstāvēs elastīgāku noteikumu piemērošanu saviem zvejniekiem.
ES vadība jau likusi saprast, ka «nopietni pasākumi» Īslandei būs jāveic vides, lauksaimniecības un lauku reģionu attīstībai. Reikjavīkai būs jāievieš stingrāka finanšu sistēmas pārraudzība, lai novērstu jaunu banku krīzi nākotnē, vēsta DPA.
Pašlaik ES reālas iestāšanās sarunas notiek ar Horvātiju, tomēr tās virzās gausi, jo horvāti atvēruši tikai piecas no 35 sarunu sadaļām. Galvenos sarežģījumus radot Horvātijas problēmas tieslietās, bet Nīderlande uzskata, ka Zagreba nepietiekami sadarbojas ar Hāgas Starptautisko kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai.
Iestāšanās sarunas ar Turciju bloķējusi Kipra, lai gan tās dalību ES neatbalsta arī Francija un Vācija. Savukārt Grieķija aizcirtusi durvis Maķedonijas priekšā.