Attīstības programma 2016.-2022. gadam paredz nepieciešamību lidostas modernizācijā un attīstībā ieguldīt ap 120 miljoniem eiro, šovasar notikušajā forumā par aktualitātēm aviācijas nozarē uzsvēra nu jau bijušais lidostas valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš. Vienlaikus viņš gan piebilda, ka gadījumā, ja lidostas rīcībā nebūs līdzekļu pašu finansējuma nodrošināšanai, būs daudz grūtāk piesaistīt līdzfinansējumu, kas automātiski arī paredz sliktākas iespējas attīstīties. «Ja mēs neinvestēsim attīstībā, tad mums draud palikšana Igaunijas un Lietuvas līmenī, kuras turklāt pēc dažādiem rādītājiem patlaban jau sāk tuvoties Rīgai,» pauda A. Liepiņš, atgādinot, ka Lietuvā ir aktuāla lidostu apvienošanās, piesaistot koncesionāru, savukārt Tallinas lidostas vadība meklē specifiskas nišas, kurās varētu piedāvāt pakalpojumus, tādējādi nostiprinot savas pozīcijas Baltijā.
Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības (ES) nosacījumi reglamentē, ka lidostām, kuru pasažieru apgrozījums gadā ir virs pieciem miljoniem, ir ierobežotas iespējas saņemt valsts atbalstu, un to, ka arī šogad ir pēdējais gads, kad dažādu projektu attīstīšanai pieejams ES struktūrfondu līdzfinansējums, nepieciešams arī būtiski pārdomāt nosacījumu par valsts budžetā ieskaitāmo lidostas un arī nacionālās aviokompānijas airBaltic dividenžu apjomu, akcentēja bijušais lidostas vadītājs. «Valsts dividendēs no lidostas paņem 70-90% peļņas. Tomēr šis apjoms būtu jāsamēro ar nozares potenciālu un attīstības vajadzībām,» pauda A. Liepiņš, piebilstot, ka pēc pašreizējā plāna par 2015. un 2016. gadu dividendēs no lidostas peļņas valsts budžetā plānots iemaksāt 90%, 2017. gadā - 75%, bet 2018. gadā - 70%, kas nozīmē, ka nākamajos piecos sešos gados valsts budžetā no lidostas peļņas tiks ieskaitīti 25-30 miljoni eiro. «Ja lidosta nespēs īstenot attīstību, kritīsies arī aviācijas nozares kopējā pozitīvā ietekme uz valsts tautsaimniecības attīstību kopumā,» klāstīja A. Liepiņš.
Jāatgādina, ka 20. jūnijā LETA vēstīja, ka lidostas Rīga akcionāru sapulce atbalstījusi uzņēmuma padomes priekšlikumu no lidostas valdes atbrīvot tās priekšsēdētāju Andri Liepiņu un valdes locekli Ilmāru Upenieku.
Ieguldījums IKP - 2,5%
Biedrības Latvijas Aviācijas asociācija pasūtītais pētījums liecina, ka aviācijas nozares kopējais ieguldījums valsts iekšzemes kopproduktā (IKP) 2014. gadā bija 2,5% jeb 585 miljoni eiro, no kuriem 0,6% no IKP jeb 137 miljoni eiro bija tiešā veidā, 0,7% no IKP jeb 165 miljoni eiro - netiešā un inducētā ietekme, bet 1,2% no IKP jeb 283 miljoni eiro - tā saucamais katalizatora efekts. Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Oļegs Baranovs akcentēja - aviācijas nozarei pieaugot par 1%, tie būtu seši miljoni eiro, veicinot eksporta apjoma pieaugumu par 2,5 miljoniem eiro, budžetā iemaksāto nodokļu apjoma pieaugumu par 1,6 miljoniem eiro, kā arī ļautu radīt ap 200 jaunu darba vietu. No 2004. līdz 2015. gadam aviācijas nozares eksports pieaudzis 3,2 reizes, attiecīgi no 79 uz 254 miljoniem eiro, kas pērn bijis 6,3% no kopējā Latvijas eksporta apjoma. O. Baranovs norādīja, ka Latvijā aviācijas nozarei ir, ar citām valstīm salīdzinot, netipiski augsta ietekme uz ekonomiku, tādēļ arī svārstības un izmaiņas šajā sektorā neizbēgami jūtamas arī kopējos valsts tautsaimniecības rādītājos. Pēc viņa teiktā, šobrīd izaugsmes rādītāji kļuvuši krietni piezemēti, un tikai kopējo ienākumu pieaugums var dot cerību aviācijas nozares tālākai attīstībai. «Bez kopējas stratēģijas attīstība būs mērena,» pauda EM pārstāvis.
Kā pozitīvu aspektu Latvijas aviācijas nozares un arī lidostas Rīga attīstībai A. Liepiņš minēja uzsākto dzelzceļa projekta Rail Baltica attīstīšanu, kas paredz arī veidot atzaru uz Rīgas lidostu un kopīga pasažieru apkalpošanas termināļa veidošanu. «Pozitīvs stimuls aviācijas attīstībai ir degvielas zemās cenas, savukārt negatīvs faktors - pēdējos gados vērojamie ģeopolitiskie notikumi, kas negatīvi ietekmē gan pasažieru plūsmas, gan kravu pārvadājumus,» uzsvēra bijušais lidostas vadītājs, gan vienlaikus norādot, ka līdz ar Krievijas un Ukrainas konflikta saasināšanos lidosta ir zināmā mērā ieguvusi, jo apkalpo pasažieru plūsmas no Krievijas uz Ukrainu un Turciju. A. Liepiņš arī atgādināja, ka patlaban lidosta gatavojas nākamgad paredzētajai pastiprinātai to pasažieru kontrolei, kuri ielidos Rīgā no valstīm, kas nav Šengenas līguma dalībnieces.
Iespējas kravu tirgū
Nozares eksperti arī akcentējuši tendenci attīstīties aviācijas kravu segmentam, norādot, ka atsevišķās kravu grupās mainās piegādes veids, piemēram, daļa bijušo aviācijas kravu šobrīd tiek transportētas ar automašīnām, savukārt uz aviāciju tiek novirzītas atsevišķas kravas, kas iepriekš tika transportētas pa dzelzceļu. Vienlaikus eksperti norāda - lai attīstītu aviācijas kravu tranzītu, Rīgas lidostā strādājošajiem aviācijas kravu uzņēmējiem nav pietiekamas kravu plūsmas regulāru kravu aviolīniju izveidošanai, tādēļ lidostai jāstrādā pie starptautisku aviācijas kravu ekspedīcijas aģentu piesaistes, kuriem ir esoša aviācijas kravu plūsma, ko tranzītā varētu virzīt caur Rīgu, kā arī pietiekama finanšu kapacitāte regulāru kravu aviopārvadājumu attīstīšanai. Tiek norādīts, ka lidostai nepieciešams aktīvāk strādāt pie aviācijas kravu mārketinga tajos segmentos, kur sagaidāma izaugsme, piemēram, e-komercijā. Tāpat nepieciešama integrētu sadarbības piedāvājumu izstrāde ar autopārvadātājiem, noliktavu saimniecībām, Latvijas pastu, ostām un dzelzceļu. Vienlaikus secināts, ka noliktavu saimniecība nav piemērota liela apjoma aviācijas kravu apstrādei un lidostā nevar veikt darbības ar aviācijas kravām, kas ģenerē lielāku pievienoto vērtību. Līdz ar to jāveicina lidostas iniciatīva par jauna aviācijas kravu loģistikas centra izbūvi. Eksperti arī norādīja, ka vispirms būtu jāizvēlas operators, kurš būtu spējīgs piesaistīt jaunas kravu plūsmas lidostai, nevis jāveic investīcijas, lai pārdalītu jau esošo aviācijas kravu tirgu.
Tāpat eksperti uzsver, ka lidostas infrastruktūrai jābūt samērojamai ar iespējām, ko dos Rail Baltica projekts gan pasažieru, gan arī aviācijas kravu segmentā.