U. Augulis Dienai to skaidro ar vēlmi par koncepciju diskutēt ar iesaistīto nozaru pārstāvjiem un veikt padziļinātu izpēti.
Saņēmēju mazāk
Koncepcijas «karstais kartupelis» ir izdienas pensiju saņēmēju loka sašaurināšana, nosakot, ka to saņemt ir tiesības tikai cilvēkiem, kuri strādā iekšlietu un aizsardzības struktūrās (izņemot atbalsta funkciju veicējus), kā arī cirka, baleta, vokālajiem un teātra māksliniekiem un tiesnešiem. Tas nozīmē, ka izdienas pensijas vairs nesaņems simfoniskā orķestra mūziķi, dzelzceļa mašīnisti, aviodispečeri, sporta pedagogi un vēl daudzu profesiju pārstāvji, kuri savas tiesības uz izdienas pensijām mantoja vēl no padomju laikiem.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns Dienai norāda, ka iestājas par to, lai izdienas pensijas tiktu saglabātas visu to profesiju pārstāvjiem, kuriem valsts ir noteikusi paaugstinātas veselības prasības. Te gan jāpiebilst, ka šādas prasības valsts nav izvirzījusi nedz simfoniskā orķestra mūziķiem un akadēmisko koru dziedātajiem, nedz sporta pedagogiem, par kuru izdienas pensiju saglabāšanu iestājas arodbiedrības.
Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra ilggadējais vijolnieks Reinis Galenieks Dienai atzīst, ka līdz šim orķestris ar savām izdienas pensijām ir bijis unikāls Eiropā, jo nevienā citā valstī mūziķiem šādu privilēģiju nav. Tāpēc R. Galenieks saprot vēlmi atteikties no izdienas pensijām, taču, tā kā mūziķa darbam ir nozīmīgi arodslimību riski, par būtisku priekšnoteikumu uzskata mūziķu veselības apdrošināšanu. «Īpaši apdraudēti ir pūtēji, kuriem ar laiku rodas būtiskas problēmas ar zobiem un vestibulāro sistēmu. Ja būtu obligāta veselības apdrošināšana, tad arī varētu domāt par atteikšanos no izdienas pensijām,» spriež mūziķis.
Citi risinājumi
I. Viņķele stāsta, ka koncepcijas mērķis bijis vienādot izdienas pensiju sistēmu, padarot to caurredzamāku un sociāli taisnīgāku. Savu nostāju bijusī ministre pamato ar to, ka profesionāli riski un arodslimību iespējamība ir daudzās nozarēs, bet ne visiem bija pieejams tāds bonuss kā izdienas pensijas. Tāpēc līdz ar koncepciju noteikti skaidri kritēriji izdienas pensiju saņēmējiem: valsts iekšējās un ārējās drošības jomās un kultūras nozarē nodarbinātie.
Taujāta, ko darīt vilciena mašīnistam, kurš nevar iziet obligāto veselības pārbaudi, bet līdz pensijai vēl desmit gadu, I. Viņķele teic, ka ir arī citi risinājumi. «Par darbiniekiem, kuriem ir paaugstinātas veselības prasības, darba devējiem būtu jāveic iemaksas trešajā pensiju līmenī, kuras var izņemt jau no 55 gadu vecuma. Tas ir labāks risinājums nekā izdienas pensijas. Mēs neesam tik labklājīga valsts, lai visas minētās problēmas atrisinātu tikai ar izdienas pensijām,» viņa uzsver.
Šādam risinājumam piekrīt Pasažieru vilciena valdes priekšsēdētājs Arnis Birkmanis, kurš Dienai norāda: «Mēs esam sākuši risināt jautājumu par papildpensiju apdrošināšanu mūsu darbiniekiem. Tas nozīmē, ka uzņēmums katru gadu veiktu iemaksas apmēram 9,7% apmērā no darbinieku gada algas apdrošināšanas sabiedrībā. Savukārt darbinieks, sasniedzot 55 gadu vecumu, no apdrošinātāja saņemtu uzkrāto summu.»