Viena no nozīmīgākajām kompetencēm ir māka taupīt laiku, liekot lietā datorprasmes, kurām attiecīgi jābūt pietiekami labā līmenī, lai veicamos uzdevumus tiešām varētu izpildīt pēc iespējas īsākā laikā. Piemēram, teksta ievadei jāizmanto visi desmit pirksti, nevis tikai abi rādītājpirksti, tāpat vienādojuma rezultātu jāprot iegūt izklājtabulā, nevis jārēķina pašam. Accenture Latvia vadītājs Maksims Jegorovs arī norāda: «Datorzināšanas nepieciešamas ne tikai tehniskā darba veicējiem, bet arī radošo profesiju pārstāvjiem, jo, attīstoties tehnoloģijām, ar datorprogrammu palīdzību iespējams «spēlēties ar realitāti» un radīt patērētāja un klienta gaumei atbilstošus inovatīvus un unikālus risinājumus, kas mūsdienu konkurences apstākļos var būt izšķiroši uzņēmuma pastāvēšanai un konkurētspējai tirgū. Un šādos mainīgos apstākļos ieguvēji darba tirgū būs darbinieki ar datorlietotāja prasmēm profesionālā līmenī.»
Būtiska digitālā prasme ir arī spēja prasmīgi orientēties interneta dzīlēs, ātri un kvalitatīvi atrodot nepieciešamo informāciju konkrētas problēmas risināšanai, turklāt šai prasmei jānāk komplektā ar māku uztvert mediju vēstījumu un kritiski izvērtēt iegūto informāciju.
Vēl viena vajadzīga kompetence ir programmēšanas pamatiemaņas. Apkārtējā vide kļūst arvien datorizētāka, un arvien vairāk ir ikdienas lietu, kas izmantojamas arī darba vidē un ir ieprogrammētas konkrētu funkciju veikšanai - kafijas automāts, televizors, viedtālrunis, planšetdators utt. Ir arī profesijas, kurās programmēšanas prasmes tiešā veidā nepieciešamas ikdienas pienākumu veikšanai, piemēram, strādājot ar izšūšanas mašīnu, tajā ir jāiestata noteikts algoritms, lai veidotu vajadzīgo rakstu, tāpat arī kokapstrādē darbgaldi jāvada, tos ieprogrammējot.
Starp darba tirgū nepieciešamām digitālajām prasmēm ir arī gana attīstīta loģiskā un algoritmiskā domāšana. Informācijas laikmetā svarīga ir prasme lielo datu daudzumu atspoguļot pēc iespējas uzskatāmāk, saprotamāk un vizuālāk, izmantojot grafikus, modeļus un simulācijas. Daudz un dažādas datorprogrammas spēj to izdarīt cilvēka vietā, tomēr cilvēkam jāprot informāciju sakārtot datoram saprotamā veidā, t. i, secīgās, soļos sadalītās darbībās. Lielākoties programmas darbojas pēc vienas un tās pašas loģikas, un, izprotot algoritmu darbību, datorprogrammu sniegtās iespējas var pielietot daudz efektīvāk.
Visbeidzot, lielāko darba dienas daļu pavadot saskarē ar datoru, internetu, viedtālruni, jebkuras jomas speciālistiem pietiekami labi jāzina, kā digitālajā vidē rūpēties par datu drošību un aizsardzību, uzsver uzņēmumā Accenture Latvia.