Gan Lielbritānijas, gan Vācijas ekonomikas atkopšanās ir apstājusies, un uzņēmēju optimisms noplok. Pat ASV nespēj izkļūt no grūtajiem laikiem - tur pagājušajā nedēļā reģistrēts lielākais bezdarbnieku pabalsta lūdzēju pieaugums pēdējos trijos mēnešos. Analītiķi brīdina, ka tagad darbu zaudējušajiem būs ļoti grūti atrast jaunu nodarbošanos, vēsta aģentūra AP. Iespējams, daudzi no viņiem varētu palikt bez pastāvīgiem ienākumiem pat visu gadu, tādēļ sagaidāma sabiedrības vidusslāņa sarukšana.
«Atkopšanās mūsu lielākajā eksporta tirgū - eirozonā -, šķiet, ir iestrēgusi,» šonedēļ parlamentā trauksmes zvanu zvanīja Lielbritānijas centrālās bankas vadītājs Mervins Kings un skaidroja, ka tas kavē pašu britu valsts ekonomisko atdzimšanu. Daži analītiķi pagrimumā vaino nepierasti auksto laiku un puteņus, kas atturot cilvēkus doties uz veikaliem, Goldman Sachs bankas Frankfurtes biroja ekonomists Dirks Šumahers savukārt uzskata, ka uzņēmēji un valstu vadītāji pērnā gada nogalē ļāvušies ilūzijām par krīzes beigām un pievēruši acis uz patieso situāciju. «Jājautā, vai tikai noskaņojums neuzlabojās lielākā mērā nekā pati reālā situācija,» analītiķis sarunā ar laikrakstu New York Times apšauba pērn izplatītos datus.
Skeptisks noskaņojums valda vairākumā Vācijas biznesa aprindu. Jaunākais pētījumu centra Ifo apskats liecina, ka uzņēmēju optimisms par nākotni pirmo reizi pēdējo desmit mēnešu laikā sarucis. Kopš pērn eksporta apjoms no Eiropas lielākās ekonomikas nokritās par 18%, daudzas rūpnīcas joprojām darbojas uz pusslodzi un atlaistie darbinieki joprojām netiek saukti atpakaļ. Eiropas Komisija prognozē, ka ekonomika nepieaugs visu pirmo ceturksni, ziņo aģentūra Bloomberg.
Lielbritānijā pērnā gada pēdējos trijos mēnešos investīciju apjoms biznesā sarucis par sešiem procentiem, kas ir līdzvērtīgi ieguldījumu samazināšanai visā pasaulē pusprocenta apmērā, ziņo laikraksts The Guardian. Neiepriecinošas ziņas tiek saņemtas arī no Francijas, kur iedzīvotāji janvārī patēriņa precēm izlietojuši vismazāko summu pēdējo divu gadu laikā. Itālijā patērētāju optimisms nokrities līdz zemākajam līmenim kopš jūlija. Šīs ziņas ir divkārt nepatīkamas tāpēc, ka ES vadība cerēja uz lielvalstu rēķina izglābt buksējošo Grieķiju un Spāniju. Taču tagad skaidrs, ka tās nevarēs pārlieku paļauties uz palīdzību no ārpuses. Brisele prognozē, ka ES kopējais ekonomiskais pieaugums šogad būs labi ja 0,7%, kas uz pērnā gada četru procentu samazinājuma izskatās pieklājīgi, tomēr būs nepietiekami, lai radītu darbvietas kaut pusei pērn atlaisto cilvēku.
Lai arī ASV ir novērojamas atkopšanās pazīmes, uzņēmumu glābšanas vārdā tūkstošiem cilvēku joprojām zaudē darbu. Vēl bēdīgāks stāvoklis ir ilglaicīgajiem bezdarbniekiem, kuri Ziemeļamerikā jau izpelnījušies «jauno trūcīgo» apzīmējumu. Līdz aprīļa beigām saprātīgu bezdarbnieku pabalstu būs zaudējuši 2,7 miljoni amerikāņu un, ja vien valdība nepiešķirs papildu līdzekļus jauniem pabalstiem, liela daļa varētu nonākt uz ielas.