Trīspadsmit spēlēs vienpadsmit uzvaru - tāda ir BK Barons bilance LBL turnīrā. Helmanis atzīst, ka varējis būt arī labāk, tomēr neesot iemesla pārdzīvot atsevišķas neveiksmes. «Nav tik traģiski, ka divreiz zaudējām Valmierai. Pirmajā spēlē metām ar drausmīgu procentu no spēles, otrajā neizmantojām sākumā iegūto pārsvaru. Protams, gribas uzvarēt visās spēlēs, bet varbūt neesam atraduši vēl īsto sniegumu. Tomēr progress ir jūtams - gan uzbrukumā, gan aizsardzībā ir uzlabojumi. Basketbolā nianses izšķir visu, tāpēc jāstrādā uz niansēm, tad arī neizpaliks rezultāts.»
«Viennozīmīgi izjūtam spēļu prakses trūkumu. Labākais treniņš tomēr ir spēle. Dažkārt starp spēlēm ir divu nedēļu pārtraukums. Gribētos spēlēt vairāk, bet neko jau nevaram izmainīt,» pieredzējušais spēlētājs norādīja uz nepieciešamību spēlēt vēl kādā turnīrā, ne tikai LBL. Tas arī ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc komandas sadarbībā progress ir lēnāks, nekā tas būtu, ja vienā nedēļā vajadzētu aizvadīt vismaz divas spēles.
Helmanis piekrīt, ka dižķibele valstī nav metusi līkumu arī basketbolam. Samazinoties naudas pieplūdumam, komandas vairs nevar atļauties piesaistīt augstas raudzes spēlētājus un kopējais līmenis nenoliedzami krītas. Tam gan ir arī savas pozitīvās iezīmes, ko pierāda šīs sezonas spraigie notikumi Latvijas Basketbola līgā. «Grūti šobrīd nosaukt vienu favorītu, kas varētu uzvarēt Latvijas čempionātā. Ir vairāki kandidāti. Varbūt līmenis nav tik augsts, bet ir interesanti, jo tabulas augšgalā vinnēt var jebkura komanda.»
Pēc bēdīgās pieredzes pagājušajā sezonā ASK Rīga komandā, kad algas izmaksas kavējās mēnešiem, pret BK Barons vadītājiem Helmanis pretenzijas neizvirza. «Pagaidām ar atalgojuma saņemšanu Barona komandā viss ir kārtībā. Kā būs uz priekšu - grūti teikt. Ceru, ka nekas tāds nenotiks. Pēc rūgtās pagājušās sezonas pieredzes ASK Rīga pagaidām tiešām nevaru sūdzēties.»
Pēc Eiropas čempionāta vētraino notikumu ēnā palika neatbildēts jautājums, vai izlasē gaitas turpinās tās kapteinis. Helmanis norāda, ka galīgais lēmums vēl nav pieņemts. «Par to vēl tā pa īstam neesmu domājis, bet pašlaik sliecos, ka izlasei teikšu vairāk nē nekā jā.» Pēc diviem ārzemju speciālistiem Latvijas izlases galvenā trenera amatā (Nenada Trajkoviča un Ķestūša Kemzūras) Helmanis redz tikai vietējo kadru. «Ir vairāki vietējie treneri, kas varētu vadīt izlasi. Es redzu to tā, ka labāk vajadzētu jaunajiem treneriem dot iespēju augt un kļūt par labākiem speciālistiem nekā uzaicināt kādu ārzemnieku. Viņiem tomēr ir grūti saprast, kas notiek ar mūsu spēlētājiem, visu sadzīvi. Es nezinu visas nianses, kāpēc vēl nav izvēlēts izlases treneris, taču tā nav liela traģēdija. No tā nekas tik un tā nemainās, jo treniņi sāksies tikai jūlija vidū.» Helmanis arī atzīst, ka nav tik viegli pateikt, kāds būtu izlases pareizais attīstības virziens. «Šobrīd ir diezgan grūti teikt, vai izlasē vajadzētu iesaistīt vairāk jauno spēlētāju vai tomēr spēlēt ar pārbaudītiem kadriem. Jāskatās, kurš būs galvenais treneris un kāda būs viņa nākotnes attīstības koncepcija. Gribēs viņš rezultātu uzreiz, vai arī ilgākam laika posmam domāta programma. Jāaug būtu visiem kopā - gan spēlētājiem, gan treneriem.»