Jā vēlamies salīdzināt Latvijas un Igaunijas nodokļu un muitas administrācijas darbības efektivitāti un izmaksas, jāņem vērā vairāki nozīmīgi faktori. Tā, piemēram, Latvijā un Igaunijā pastāv atšķirības normatīvo aktu piemērošanā un nodokļu administrēšanā. Tāpat arī Latvijas un Igaunijas nodokļu un muitas administrācijai ir atšķirīgas organizatoriskās struktūras, uzdevumi un funkcijas, ko ietekmē arī attiecīgajā valstī noteiktās atbildības jomas un kompetences sadalījums, tajā skaitā pašas valsts teritoriālais izvietojums. Tādējādi virspusēja atsevišķu rādītāju salīdzināšana, piemēram, viena iekasētā eiro izmaksu salīdzinājums vai iestādē strādājošo darbinieku skaits, nesniedz pilnīgu un objektīvu priekšstatu. Uz to vērš uzmanību gan Eiropas Komisija, gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija.
Jāņem vērā, piemēram, fakts, ka Latvijā ir 27 Valsts ieņēmumu dienesta (VID) klientu apkalpošanas centri, savukārt Igaunijā - gandrīz uz pusi mazāk, proti, tikai 16. Tas skaidrojams ne tikai ar valsts platību, bet arī ar atšķirīgu nodokļu maksātāju skaitu un nevienmērīgo valsts iestāžu pakalpojumu pārklājumu valstī, nereti uz to raugoties nevis no efektivitātes viedokļa, bet gan no politiskā aspekta. Latvijā ir sadrumstalotāka nodokļu maksātāju struktūra, t. i., daudz lielāks ir to nodokļu maksātāju skaits, kuru saimnieciskā darbība ir ļoti mazā apjomā, piemēram, 129 124 saimnieciskās darbības veicēju, savukārt Igaunijā - tikai 32 283. Tas Latvijai, tajā skaitā VID, prasa lielākus resursus. Tāpat jāatzīmē, ka administratīvās izmaksas palielina arī manuālā dokumentu aprite valsts institūciju starpā, neraugoties uz valdības pieņemtajiem lēmumiem par dokumentu aprites nodrošināšanu starp valsts iestādēm ar drošu elektronisko parakstu. Taču diemžēl, piemēram, pieteikumus komersantu maksātnespējai joprojām nav iespējams iesniegt elektroniski, arī atsevišķas tiesas nepieņem ar drošu elektronisko parakstu parakstītus dokumentus. Turklāt Latvijā joprojām ir augsts fizisko personu īpatsvars, kas savas saistības ar valsti izvēlas kārtot klātienē. 2015. gadā vēl joprojām 41% fizisko personu gada ienākumu deklarāciju iesniedza papīra formātā klātienē, kamēr Igaunijā 95% no visām fiziskajām personām deklarāciju iesniedz tikai elektroniski. Jāatzīst, ka Igaunija IT izmantošanā ir soli priekšā Latvijai, jo, kā liecina Pasaules Ekonomikas foruma Globālo informācijas tehnoloģiju 2015. gada ziņojuma dati, Latvija IT jomā ierindojas 33. vietā pasaulē, bet Igaunija - 22. vietā.
*VID ģenerāldirektore
Visu Ināras Pētersones viedokli VID: nodokļu administrācijas izmaksas nosaka tai noteiktās atbildības jomas un nodokļu politika valstī lasiet portālā Diena.lv