Apdrošināšanas kompānija Ergo saņēmusi desmit apdrošināšanas pieteikumu par avārijām, kuras ar vieniem un tiem pašiem auto inscenējis viens grupējums. «Esam identificējuši krāpšanas shēmu, kurā noziedzīgi grupējumi inscenē avārijas nolūkā izkrāpt apdrošināšanas atlīdzību, iesaistot tajās arī kādu nejaušu ceļu satiksmes dalībnieku. Šajā shēmā iecerēts inscenēt negadījumu tā, lai divas automašīnas noteikti saņemtu apdrošināšanas atlīdzību. Pirmā braucošā automašīna veic strauju bremzēšanas manevru, kā dēļ nākamā, nejauši iesaistītā, nevarot izvairīties no sadursmes, ietriecas un bojā priekšā esošā auto aizmugurējo daļu,» atklāj Ergo pārstāvis Ivars Vismanis.
Arī apdrošināšanas kompānijā If atzīst, ka šāda krāpšanās ir realitāte. Uzņēmuma pārstāve Una Vilgerte atklāj, ka visbiežāk inscenēti satiksmes negadījumi notiek apļveida krustojumos. «Šādu gadījumu atklāšana nav viegla. Ja tehniskajiem ekspertiem rodas aizdomas, tad iesaistītajiem autovadītājiem tiek lūgts detalizētāk aprakstīt notikušo negadījumu, kā arī tiek pētītas fotogrāfijas. Jāatzīst, ka visbiežāk starp paskaidrojumiem ir nesakritības, un tas arī rada pamatotas aizdomas,» skaidro U. Vilgerte. Nepieciešamības gadījumā kompānija pasūta auto tehnisko ekspertīzi. U. Vilgerte atklāj, ka krāpnieki bieži izmanto citu autovadītāju neuzmanību: «Piemēram, ļoti izplatītā runāšana pa mobilo tālruni novērš autovadītāja uzmanību no ceļa, un krāpnieki to izmanto.»
Apdrošināšanas kompānijas BTA pārstāve Agnese Grīnberga Dienai atklāj, ka ar grupējumiem uzņēmums vēl nav saskāries, taču ir gadījumi, kad klienti peļņas nolūkā sniedz nepatiesu informāciju par negadījuma apstākļiem. A. Grīnberga atklāj, ka BTA fiksējis īpašu sistēmu Lielbritānijā, kas lielu uzmanību prasa tieši satiksmes dalībniekiem no ārvalstīm. Atšķirībā no Latvijas tur īslaicīga signalizēšana ar tālajām gaismām nenozīmē, ka šoferis kādam dod ceļu. Tur šāds signāls ir kā brīdinājums. «Redzot automašīnas ar ārvalstu numuriem, krāpnieki no Lielbritānijas izmanto šoferu nezināšanu,» teic A. Grīnberga.
Problēmu apzinās arī Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā (LTAB). Šādus gadījumus vērtē īpaši izveidota komisija. Tomēr esot vēl daudzi citi krāpšanas veidi. Biroja priekšsēdētājs Juris Stengrevics atklāj, ka lielu uzmanību apdrošinātāji pievērš manevriem ar OCTA apdrošināšanu.
«Krāpšanās notiek gadījumos, kad Latvijas iedzīvotājs maina dzīvesvietu un vēlas savu transportlīdzekli reģistrēt citā valstī. Lai iegādātos OCTA polisi, Latvijas iedzīvotāji ārvalstu apdrošinātājiem iesniedz viltotas izziņas, kuras saskaņā ar OCTA likumu LTAB izsniedz transportlīdzekļa īpašniekam par tā civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas vēsturi. Tādā veidā viltotāji cenšas iegūt atlaidi, kura var sasniegt pat 65 % no kopējās summas, jo OCTA cena ārvalstīs ir ievērojami dārgāka nekā Latvijā,» skaidro J. Strengevics. Lai novērstu dažāda veida krāpnieciskus darījumus, birojs ir izveidojis sistēmu, kura ikvienam ārvalstu apdrošinātājam ļauj pārbaudīt iesniegtās izziņas autentiskumu.