Politologs
Izvēlēšos pēc izslēgšanas principa, proti, vērtējot, kura partija savos reālajos darbos ir atkāpusies no savas programmas. Jo, ja partijai X programma ir pašvaka vai vispārīga, tas, protams, ir bēdīgi, bet viņi vismaz nesola un vēlētājs nerēķinās ar kādu apsolījumu. Piemēram, ZZS programma pirms iepriekšējām vēlēšanām bija, maigi izsakoties, vāja, tomēr nevar teikt, ka tā būtu savus vēlētājus mānījusi. To nevar teikt, piemēram, par Vienotību, kurai bija labi izstrādāta programma, bet tai pretēji darbi.
Andris Bērziņš
Latvijas Samariešu apvienības direktors
Pirmkārt, ir jāsaprot, vai partija piedāvā sociālās politikas mērķi jeb kāds, pēc partijas domām, ir cilvēka labklājības avots. Informācijai tie var būt trīs - darbs, sabiedrība un publiskā pārvalde. No mērķa ir atkarīga arī visa iespējamā partijas nākotnes politika, tātad man ir svarīgi, vai primāri a) partija strādās, lai veicinātu nodarbinātību un politiku, lai sociālo labumu gūšanas pamatā būtu ienākumi no darba un nodokļu maksājumiem; b) politika būs vērsta, lai atbalstām radu, kaimiņu, NVO, baznīcas utt. līdzdalības kompetenci resursu iegūšanas iespējās un tādējādi līdzdalību sabiedrības resursu saliedēšanā un palīdzības saņēmēja labklājības garantēšanā; c) politika aprobežojas ar publisko līdzekļu (budžeta) pārdali. Uz šiem jautājumiem nav nepareizu atbilžu, tomēr personīgi man trešais variants, ja tas ir vienīgais, nav pieņemams, jo jebkurš sociālais darbinieks pateiks, ka tikai naudas pārdale nerisina sociālās vajadzības. Šādā gadījumā mēs ņemam kopējo naudu un tērējam to vienam mērķim - lai izlīdzinātu ienākumus. Diemžēl šajā gadījumā tie, kuri strādā, maksā nodokļus, audzina bērnus, vienu vārdu sakot, gādā resursus, galarezultātā nesaņem sociālos labumus, tai skaitā veselības un sociālo aprūpi. Otrkārt, man ir svarīgi, vai publiskie resursi tiek izmantoti iestādes vai personas vajadzību nodrošināšanai. Tas ir jautājums, vai nauda seko cilvēkam vai iestādei.
Ainārs Dimants
pasniedzējs
Es sliecos balsot par Zatlera Reformu partiju. Domāju, ka ir nepieciešamas pārmaiņas. Redzu, ka viņi visskaidrāk šīs pārmaiņas ir paredzējuši un viņiem ir nepieciešams mans vēlētāja atbalsts. Šīs partijas uzstādījums man ir vistuvākais no liberālā viedokļa. Šaubas jau ir vienmēr, ir jau arī neskaidri jautājumi. Tāpēc skatīšos vēl priekšvēlēšanu diskusijas, vērtēšu, kādas būs koalīcijas iespējas. Taču jebkurā nākotnes koalīcijā būs svarīgi tie liberālie virzieni, kas nāk no ZRP.
Aiva Vīksna
uzņēmēja
Par ko balsošu, neesmu vēl izlēmusi, bet varu pateikt, kas man ir svarīgs. Mana izvēle būs atkarīga no dažiem svarīgiem pamatprincipiem. Pirmais, kā partija parādīs, kā Latvijas ekonomika attīstīsies un pēc būtības, to, kā pelnīs, nevis aizņemsies. Ļoti būtiski, kāda būs mazā un vidējā biznesa attīstība. Mēs varam sapņot, ka Latvijā attīstīsies lielražošana. Taču pati esmu bijusi rūpnīcas īpašniece un zinu, ka tuvākajos piecos gados nav iespējams, ka notiktu milzīgas pārmaiņas, tāpēc ļoti svarīga ir iekšējā patēriņa stimulēšana. Tas ir būtiskākais atbalsts mazajam un vidējam biznesam, un tieši mazais un vidējais bizness ir uzņēmējdarbības mugurkauls. Otrais - izglītības jautājums. Man ir ļoti svarīgi redzēt, ko partijas spēj piedāvāt izglītības attīstībā. Trešais - ko partijas darīs, lai reformētu valsts pārvaldi. Mums ir vajadzīga maza un efektīva valsts pārvalde. Tas viss valsts aģentūru blāķis nav vajadzīgs. Valstij neraksturīgas funkcijas ir jāatdod privātajai sfērai. Vērtēju Vienotību. Ir pieļautas rupjas kļūdas, bet ir cerības, ka cilvēki uz viena un tā paša grābekļa vairāk nekāps. Nopietni skatīšos uz jaunpienācējiem politikā, cik viņu nodomi ir nopietni, cik tie ir tikai solījumi. Skatīšos, kas tur būs par cilvēkiem, jo, manuprāt, cilvēkam jābūt jau kaut ko dzīvē izdarījušam. Neizslēdzu iespēju balsot arī par ZZS, bet būs vēl jāpavērtē nopietnāk pēc būtības.
Juris Kaža
žurnālists
Ja man būtu jābalso pēc tā, kas uzrunā manu attieksmi pret politiku, es tēmētu uz Pēdējo partiju. Tā ir tāda libertāniska partija. Man patīk, ka viņiem ir anarhisma zemteksti. Man patiktu, ka cilvēkiem dotu maksimālo izvēles brīvību, ko viņi ar sevi dara. Liberalizēt arī dažādu vielu lietošanu - saprātīgā veidā. Liberalizēt cilvēku attiecības, kādas ir viņu savstarpējās vienošanās - tas, vai viņi to uzskata par laulību vai ne, - tas lai paliek viņu rokās. Mazinātu valsts autoritāro iespaidu. Nedomāju, ka mēs ar šodienas cilvēku mentalitāti varētu dzīvot valstī ar samazinātu valsts varu. Ir jāuzbūvē ļoti stipra sabiedriskā apziņa un sabiedrības institūcijas, lai kaut ko tādu panāktu. Protams, tas ir paradokss, ka Pēdējā partija negrib partijas, bet viņi taču paši ir partija. Man patīk arī viņu melnā humora izjūta.
Tomēr laikam jau jāizvēlas starp lielajām partijām. Laikam jau starp Vienotību un ZRP. No tām skatīšos, kurš būs mazākais ļaunums. Vēl jau ir laiciņš atlicis.