Pasaule atgūstas pēc viena no lielākajiem ekonomiskajiem satricinājumiem jaunāko laiku vēsturē. Krīzes dēļ ekonomiskā izaugsme Eiropas Savienībā jau četrus gadus stagnē. Bezdarba līmenis pieaudzis divkārt. Piektā daļa jauniešu nevar atrast darbu, un tas liecina, ka Eiropā veidojas jauna zudusī paaudze. Taču mēs ignorējam šīs draudošās briesmas.
Šā iemesla dēļ Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons un astoņu citu valstu valdību vadītāji, arī Latvijas premjers Valdis Dombrovskis, 18. martā nosūtīja vēstuli ES prezidentam van Rompeja kungam un Eiropas Komisijas priekšsēdētājam Barrozo kungam ar aicinājumu pēc plašākām iespējām uzņēmējdarbībai un atbrīvot to no nevajadzīgiem apgrūtinājumiem, veicināt tirdzniecību un eksportu un ar inovācijām likt atspirgt pasaules lielākajam ekonomikas blokam.
Eiropai ir daudz priekšnoteikumu ekonomikas izaugsmei - kvalificēts un motivēts darbaspēks, pasaulē lielākais patēriņa tirgus, brīva, atvērta tirgus kultūra un daudz lielisku izgudrojumu. Taču šajā kritiskajā vēstures posmā mums jārisina ārkārtīgi smagas ekonomiskās problēmas. Lai gan daudz jau ir darīts, neveicot fundamentālas reformas, tuvākajā nākotnē jārēķinās ar zemu produktivitāti, augstu bezdarba līmeni, zaudētām investīcijām un ekonomikas lejupslīdi.
Tie finanšu stabilizācijas pasākumi, ko Apvienotā Karaliste un Latvija veic jau patlaban, būtiski ietekmē izaugsmes izredzes ES kopumā - bez fiskālās disciplīnas nav iespējams nodrošināt stabilu un ilgtspējīgu izaugsmi nākotnē. Latvija, viena no krīzē visvairāk cietušajām valstīm, pēdējos gados šajā ziņā paveikusi apbrīnojami daudz, nodrošinot kopējo budžeta konsolidāciju gandrīz 15% apmērā no IK. Taču mums jāskatās tālāk. Tagad ir ļoti svarīgi, lai tiktu izmantoti pilnīgi visi instrumenti, kas ir ES rīcībā, lai nodrošinātu dalībvalstu izaugsmi un sekmētu to konkurētspēju. Ir jānosaka jauns attīstības virziens Eiropai, un jāvienojas par četrām prioritātēm.
Pirmkārt, jāizmanto viss vienotā tirgus potenciāls. ES nozīmīgākais ekonomiskais sasniegums ir izveidotā pasaules lielākā ekonomika ar 500 miljoniem patērētāju, iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte gada laikā sasniedz 12 triljonus eiro. Taču tas nebūt nenozīmē, ka viss jau paveikts. Aptuveni četras piektdaļas no mūsu ekonomikas aizņem pakalpojumu nozare, taču tik un tā vēl daudz darāmā, lai pakalpojumu tirgus uzplauktu pilnībā. Tā kā turpmākā izaugsme arvien vairāk būs atkarīga no efektīvas informāciju tehnoloģiju izmantošanas, jāizveido īsts un darbotiesspējīgs vienotais tirgus arī digitālajā jomā. Visbeidzot, jāpabeidz arī iekšējā enerģijas tirgus izveide un jārada moderna un pilnībā savietojama enerģētikas un transporta infrastruktūra, kā arī jāizstrādā kopēji ES standarti un marķējuma prasības enerģētikas un vides produktiem.
Otra prioritāte - panākt, lai ES tirgi būtu pietiekami atvērti un saistīti ar pasaules tirgiem. Pasaules tirdzniecības attīstībā lielākais sasniegums būtu Dohas sarunu raunda noslēgums, un ES jādara viss iespējamais, lai to paveiktu. Taču mēs varam darīt daudz vairāk. Pagājušajā gadā ES noslēdza brīvās tirdzniecības līgumu ar Dienvidkoreju, kas Eiropas eksportam nozīmē darījumus vairāk nekā 30 miljardu eiro vērtībā. Tagad ir uzdevums izvirzīt tikpat ambiciozus mērķus sadarbībai ar Indiju, Kanādu, Japānu, dienvidu puslodes kopējā tirgus valstīm (Mercosur) un Dienvidaustrumu Āzijas valstu savienību.
Mūsu trešā prioritāte ir panākt jaunu pavērsienu uzņēmējdarbības atbalsta jomā. Jāatvieglo uzņēmējdarbības sākšana, un jānodrošina, lai nebūtu šķēršļu tās attīstībai un uzplaukumam. Lai to panāktu, jāatsakās no domāšanas stereotipiem un jāmaina līdzšinējā prakse. Proti, ir vajadzīga pilnīgi jauna pieeja uzņēmējdarbības regulēšanai. Ar EK atbalstu jau esam daudz paveikuši, vienkāršojot ES likumdošanas mehānismus, un tas jāturpina.
Ceturtā prioritāte ir inovācijas. Spēcīga un konkurētspējīga ES ekonomika var pastāvēt tikai tad, ja tiek meklēti radoši risinājumi, ja tiek apgūtas jaunas tirgus iespējas, piemēram, zemas emisijas tehnoloģiju jomā. Labi funkcionējošs iekšējais tirgus ir priekšnoteikums inovācijām, taču arī šajā ziņā ir vēl daudz darāmā. Lai tās veicinātu, pilnībā jāizmanto Eiropas intelektuālais potenciāls. Jāpalielina finansējuma pieejamība, jāpalīdz izveidot lielāku un pilnībā integrētu Eiropas riska kapitāla tirgu, kas varētu nodrošināt lielākas investīcijas jaunos un inovatīvos produktos.
No diskusijām, kas risinājās Londonā Apvienotās Karalistes, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu samita laikā, esmu sapratis, cik svarīgi Latvijai ir veicināt izaugsmi un konkurētspēju, attīstīt eksportu, uzlabot uzņēmējdarbības vidi, stiprināt jaunu uzņēmumu izveidi, darbību un konkurētspēju pasaules mērogā. Tāpat kā mēs, arī Latvija vēlas vairāk inovāciju, vairāk jaunu ideju, kas nepaliek tikai sapņu līmenī, bet no rasējamā dēļa uzreiz nonāk uz konveijera lentes un no turienes - tirgos visā pasaulē. Tieši tāpēc es uzskatu Latviju par ārkārtīgi svarīgu sabiedroto mūsu visu kopīgajā ceļā uz izaugsmi.
Eiropa patlaban ir krustcelēs. Mūsu priekšā ir divas izvēles, divi dažādi ceļi - viens ir mazākās pretestības ceļš, kas faktiski turpina līdzšinējo politiku un ved uz ekonomikas lejupslīdi, otrs ir pavisam jauns ceļš, kas ved Eiropu uz izaugsmi un labklājību. Izvēlēsimies izaugsmi!
*Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vēstnieks Latvijas Republikā