Par savu kapitālu uzskata tautsaimnieka pieredzi un arī 66 gadus ilgo dzīves pieredzi. Ir kolēģi, kuri tic, ka viņš ir cilvēks īstajā laikā un vietā. «Kārlis Ulmanis nebija sevišķi labs demokrāts, bet bija labs tautsaimnieks, kurš prata Latviju nostādīt uz zaļa zara. Tagad ir līdzīga situācija, kad atkal ir vajadzīgs tautsaimnieks. Tas ir tas, ko no viņa varētu sagaidīt,» sacīja Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs Indulis Emsis, kurš ar kandidātu pazīstams kopš Augstākās Padomes (AP) laika un tiek uzskatīts par vienu no cilvēkiem, kurš viņu piesaistījis ZZS.
«Ja kāds grib taisīt teātri, tad priekš teātra Andris Bērziņš ir pārāk cienījams kandidāts un nav pelnījis būt par upuri, lai izgāztu Zatleru,» uzskata Saeimas deputāts valmierietis Māris Kučinskis (TP). Pavisam drīz sabiedrība redzēs, vai A. Bērziņš ir piedāvāts kā Valdim Zatleram līdzvērtīgs konkurents, kas mazinās tagadējā prezidenta izredzes un pats nonāks Rīgas pilī, vai viņš ir tikai figūra, ar kuras palīdzību pirmā vēlēšanu kārta beigsies bez rezultāta un tiks sagatavota augsne īstā kandidāta uznācienam. Arī to var pieļaut, redzot, kā pēdējā brīdī tika gatavoti kandidāta dokumenti viņa izvirzīšanai, pretendentam nav pat visu savu kolēģu atbalsta un par A. Bērziņa nominēšanas veidu arī ZZS iekšienē jūtama neizpratne.
Bez prezidenta dotumiem
«Šim amatam Andris Bērziņš ir vairāk gatavs nekā Valdis Zatlers pirms četriem gadiem,» pieļauj Ojārs Kehris, kurš AP vadīja Ekonomikas komisiju. Valsts atjaunošanas laikā šai komisijai bija liela loma, un vairāki tās deputāti vēlāk nonāca cienījamos amatos - A. Bērziņš kļuva par paša veidotās Unibankas prezidentu, šajā amatā bija desmit gadus, to atstājot 2003. gada beigās. Raits Černajs vēlāk vadīja Valsts kontroli, Einars Repše - Latvijas Banku. A. Bērziņš ievēlēts Saeimā no ZZS, bet nav nevienā partijā. No ZZS viņš 2005. gadā startēja Rīgas domes vēlēšanās kā mēra kandidāts, bet toreiz vēlētāji politiķi nepamanīja. Lielu uzmanību viņš neizpelnījās arī laikā, kad pāris gadu vadīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Uz 10. Saeimu A. Bērziņš kandidēja kā zemnieku saimniecības īpašnieks. Amatas novada Amatciemā ir A. Bērziņa lauku mājas, uz kurām viņšbrauc nedēļas nogalē un nododas saimniecības darbiem, pacērtot mežu, apstrādājot zemi.
A. Bērziņš nav izcēlies ar komunikācijas un oratora prasmēm, kas liedz vērtēt viņa iespējas kļūt par tautas iedvesmotāju. Deputāts paškritiski atzinis, ka ārlietas nav tā joma, kur viņš justos pārliecinošs. Taču katrā amatā svarīga spēja izveidot spēcīgu komandu. «Vienmēr esmu klusām darījis savu darbu. Manā vietā ir klieguši citi. Visa pasaule ir pilna ar garām runām, kurām nav jēgas,» saka A. Bērziņš. Viņš nezinot visus diplomātijas smalkumus, toties zinot biznesa etiķeti. Uz vaicāto, vai var sevi iztēloties valsts svētkos uzrunājot tautu pie Brīvības pieminekļa, A. Bērziņš atbild: «Manis dēļ nevienam nebūs jāsalst vējā divdesmit minūtes.» Ja tā būs lemts, runas būšot lakoniskas, tās viņš nekad neesot rakstījis, bet teicis no galvas.
Iespējams, arī dzīvesbiedrei Dacei, ar kuru politiķi gan nesaista oficiāla laulība, nebūtu viegli prezidentes kundzes pienākumus apvienot ar darbu slimnīcā, kas viņai esot svarīgs. Abu dēlam Kristapam ir seši gadi. Kad nesen puisēns bija atnācis uz Saeimu, daži kolēģi steidza viņu apjūsmot kā politiķa mazdēlu un sakautrējās par izgāšanos, taču A. Bērziņš šādas situācijas uztver labvēlīgi. Dēls esot viņa dzinulis un optimisma avots. Vecākie bērni no pirmās laulības, kas šķirta pirms aptuveni 20 gadiem, jau ir lieli. Dēls Aigars tāpat kā tēvs ir beidzis RPI radiotehniķus, viņam ir savs bizness, bet meita Eva, kura Latvijas Universitātē studēja filozofiju, tagad dzīvo Zviedrijā.
Ar Lemberga svētību
Ir vairākas versijas, kā A. Bērziņš nonāca prezidenta kandidātu lokā. Nesen viņš tikās ar Valsts prezidentu V. Zatleru, kurš esot vēlējies ZZS atbalstu nostiprināt sarunā ar A. Bērziņu un toreiz runāja, ka viņš arī esot aicinājis frakcijas kolēģus atbalstīt V. Zatleru. Citi avoti vēstīja, ka tieši pēc sarunas ar V. Zatleru A. Bērziņš atskārtis - kāpēc gan pats nevarētu kandidēt, jo demokrātiskāk būtu, ja notiktu sacensība. Tad viņš ZZS frakcijas vadītājam Augustam Brigmanim, kurš jau pirms 2007. gada prezidenta vēlēšanām politiķi uzrunājis, izteicis gatavību uz to pretendēt tagad. Tam varētu noticēt tie, kas zina A. Bērziņu kā patstāvīgu sava ceļa gājēju, bet politikā reti svarīgi lēmumi tiek pieņemti tik vienkārši. Turklāt A. Bērziņš lielā mērā atbilst īpašību kopumam, par kuru jau 26. martā preses konferencē runāja Aivars Lembergs. LETA informē, ka toreiz ZZS sadarbības partneris no Ventspils prezidenta amatā redzējis cilvēku ar pieredzi politiskajā darbā un valsts pārvaldē vai pašvaldībās. Pretendentam, pēc A. Lemberga domām, jābūt tādam, kas kandidējis vēlēšanās, bijis ministrs, ieguvis divas augstākās izglītības, no kurām viena saistīta ar inženierzinātnēm, kā arī parādījis pozitīvu rezultātu iepriekšējā darbā. «Ja mēs saliekam kopā visas šīs prasības, tik tiešām tādu pretendentu nebūtu pārāk daudz, bet mums arī pārāk daudz nevajag. Pietiek ar vienu,» piebildis A. Lembergs. Viņa viedoklis pirms lēmuma pieņemšanas A. Bērziņam bija svarīgs.
A. Bērziņš ar A. Lembergu pazīstams kopš 80. gadu beigām, kad abi bija izpildkomiteju priekšsēdētāji - A. Lembergs Ventspilī, bet A. Bērziņš - Valmierā. Abi arī guva vēlētāju uzticību AP vēlēšanās un balsoja par Latvijas neatkarību. Toreiz deputāti varēja savienot šo darbu ar amatiem pašvaldībā. «Mēs toreiz bijām vienādi nabagi un vienādi gudri, bet pēc tam katrs aizgājām uz savu pusi,» atceras A. Bērziņš. Līdzīgi kā pirmā atjaunotās Latvijas prezidenta Gunta Ulmaņa, arī viņa profesionālā darbība daļēji bijusi saistīta ar sadzīves pakalpojumu sfēru. Pirms neatkarības atjaunošanas A. Bērziņš bijis sadzīves pakalpojumu ministra vietnieks Viļņa Breša valdībā. Šos amatus būtu grūti ieņemt bez piederības kompartijai, kurā A. Bērziņš neilgu laiku esot bijis. Vēl pirms tam viņš strādājis par uzņēmuma Elektrons direktoru. Arī divās augstskolās A. Bērziņš ir studējis - Rīgas Tehnisko universitāti (toreiz Politehnisko institūtu) viņš 1971. gadā beidzis kā radioinženieris, bet 80. gadu otrajā pusē mācījies LU Ekonomikas fakultātē.
Lai arī turīgs, prezidenta kandidāts ir ārēji vienkāršs, lieto parastu un nedaudz nobružātu Nokia telefonu, jo neko vairāk jau nevajagot - lai var piezvanīt un nav jābaidās, ka telefons var nokrist zemē. Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniegtajā deklarācijā viņš bija norādījis, ka SEB bankā uzkrāti 1,26 miljoni latu. Pēc ievēlēšanas Saeimā deklarējis, ka aizdevumos izsniedzis nedaudz vairāk kā miljonu latu. Viņam ir vairāk nekā 30 zemes īpašumu ne tikai Amatas novadā uni Nītaurē, kur viņš dzimis, bet arī Kolkā, Limbažu, Ādažu, Garkalnes un citos novados, liecina LETA informācija. Deputātam ir dzīvoklis Rīgā un pieder 2007. gada izlaiduma automašīna Mercedes Benz. Portāls pietiek.com vēsta, ka A. Bērziņam varētu būt lielākā pensija valstī - pārsniedz 4000 latu, kuru viņš sev nodrošinājis, strādājot bankā.