Pilnībā atteikties nevajag
Organiskās sintēzes institūta pētniece Ilze Stumpe-Vīksna stāsta: «Glikoze nepieciešama smadzeņu darbībai, glikogēns veicina aknu, muskuļu un sirds darbību. Daži saldumi tiek uzskatīti par nomierinošu līdzekli, kas palīdz stresa situācijās, tomēr tajos ir arī daudz kaloriju, tāpēc dietologi iesaka saldumus aizstāt ar medu un augļiem, jo cukurs, kas ir augļos, tiek absorbēts lēni, savukārt cukurs no saldumiem ātri paaugstina cukura līmeni asinīs līdz tādai pakāpei, kas veicina asinsvadu novecošanos. Turklāt, ēdot augļus, tiek uzņemti arī vitamīni, minerālvielas, balastvielas, antioksidanti,» stāsta I. Stumpe-Vīksna.
Tallinas Tehniskās universitātes doktorante Marta Panke iesaka ikvienam izveidot savu individuālo ēdienkarti, ņemot vērā vecumu, veselības stāvokli un fizisko slodzi, un kā prioritāti ēdienkartē iekļaut vitāli nepieciešamos produktus, bet saldumiem atvēlēt nelielu daļu - apmēram 5%. «No saldumiem atteikties pilnībā nevajag, bet, ja reiz ir kāre pēc kā salda, to vajag ar mēru apmierināt, ēdot nesteidzīgi un izbaudot pēc iespējas kvalitatīvāku un nosacīti veselīgāku kārumu,» atgādina M. Panke.
Stumpe-Vīksna no saldumu klāsta iesaka izvēlēties zefīru vai marmelādi, kas nesatur taukus un kuru sastāvā iekļauti pektīni. «Pektīni ir vērtīgas vielas, jo samazina holesterīna līmeni un izvada toksīnus. Vislielākais pektīnu daudzums ir ābolos, plūmēs un aprikozēs, tāpēc ieteicams izvēlēties marmelādi, kas izgatavota no šiem augļiem,» stāsta I. Stumpe-Vīksna. No šokolādēm zinātniece iesaka izvēlēties melno, jo uzskata, ka tā spēj uzlabot asinsvadu darbību. «Lai šokolādei piešķirtu zīdainumu, tiek pievienots sojas lecitīns. Tiek uzskatīts, ka tas ir noderīgs aknu un smadzeņu darbībai un nesatur ģenētisku informāciju un fitohormonus, tāpēc pat tas lecitīns, kas ražots no modificētas sojas, ir nekaitīgs. Visus šokolādes izstrādājumus, kuru sastāvā ir lecitīns, var ēst droši,» norāda I. Stumpe-Vīksna. «Bet, ja sastāvā ietilpst soja vai sojas sviests, tā vairs nav īsta šokolāde. Jābūt uzmanīgiem, arī izvēloties kārumus, uz kuriem rakstīts «bez cukura», jo tie visbiežāk satur mākslīgos saldinātājus.»
Balva par fizisku slodzi
Saldumu lietošanu uzturā nereti cenšas ierobežot cilvēki, kuriem problēmas sagādā liekais svars. LLU Uztura katedras docents Viesturs Rozenbergs atgādina, ka jāatceras pēdējās desmitgades, iespējams, skandalozākā pasaules uzturzinātnes atziņa - aptaukošanās cēlonis ir nevis tauki uzturā, bet ogļhidrāti.
«Jau no 2005. gada uztura piramīda ir atcelta, bet nekā sakarīga tā vietā nav,» pārliecināts V. Rozenbergs. «Pēc Vīnes Universitātes Uztura institūta datiem, bērnu un pusaudžu uzturā kaitīgo pārtikas piedevu pieļaujamā norma piecas, sešas un vairāk reižu tiek pārsniegta divu produktu grupu - bezalkoholiskie dzērieni un saldumi - dēļ. Nav īsti jēgas analizēt konkrētus produktus. Svarīgākais saprast, cik daudz šādu produktu tiek apēsts. Pēc dažādiem datiem, ar ogļhidrātiem ieteicams uzņemt 50-60% no dienas kaloritātes. Respektīvi, ogļhidrāti nepieciešami, bet ar mēru. Saldumi izsvārsta aizkuņģa dziedzera vienmērīgu darbību, kas noved pie aptaukošanās.»
Savukārt M. Panke atgādina: «Taču der zināt, ka, ēdot saldumus, asinīs pieaug serotonīna līmenis. Tajā pašā laikā skrienot un sportojot organismā izdalās endorfīns, hormons, kas ir atbildīgs par līdzīgu «laimes sajūtas» rašanos. Tādēļ, lai uzlabotu garastāvokli, iesaku saprātīgi līdzsvarot šīs darbības un ieviest principu - kārotu saldumu piešķirt sev par veiktu fizisku aktivitāti.»
Viesturs Rozenbergs iesaka: «Ja ļoti agri - jau pirms ausmas - jāceļas, brokastīs noteikti nevajag ēst biezputru ar speķi. Pilnīgi pietiek ar krūzi nestipras kafijas un vienu cepumu vai zefīra gabaliņu. Tas būs labāk nekā rupjmaize ar sieru, ko ieteicams apēst ap pusdesmitiem pēc pirmajiem padarītajiem darbiņiem, kad gremošanas sistēma pamodusies.»
«Daļu saldumu būtu ieteicams aizstāt ar žāvētiem augļiem, riekstiem, sukādēm, saldētiem vai svaigiem augļiem un ogām. Cilvēkam bagātīgi jāēd graudaugi, maize, rīsi, kartupeļi un citi produkti, kuru galvenās uzturvielas ir ogļhidrāti, olbaltumi, šķiedrvielas, dzelzs, kalcijs, B grupas vitamīni. Jāēd augļi un dārzeņi, kas bagāti vitamīniem un minerālvielām, piena produkti, gaļa, zivis, olas, kas ir vērtīgs olbaltumvielu, taukvielu, minerālvielu un vitamīnu avots,» norāda Marta Panke.