Pētījumi rāda, ka ar pareizu uzturu varot samazināt vēža veidošanās risku par vienu trešdaļu. «Ēdot tiek uzņemtas gan organismam nepieciešamās vielas, gan arī kaitējošās vielas, kas nonāk visās organisma šūnās,» skaidro Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Dietoloģijas dienesta vadītāja dietoloģe Laila Meija. Vissaprotamākais visiem, kas interesējas par uzturu un tā izraisītajām problēmām, ir tradicionālais salīdzinājums ar automašīnu - jo degviela labāka, jo mazāk problēmu. Tas pats attiecas uz uzturu - jo tas veselīgāks, jo labāk.
Deg un spiež
Ja runā par ēšanu, tad, lai raksturotu gremošanas traucējumus, mēdz teikt, ka kuņģis deg vai tajā ir akmens, vai, gluži otrādi, vēders uzpūties kā balons. Taču gremošanas sistēma nav tikai kuņģis, tas ir arī barības vads un zarnas. «Ja runā par kuņģa problēmām, pacienti maldās, domājot, ka tas ir gastrīts. Taču akūts gastrīts ir pārejoša problēma, bet hronisku gastrītu nejūt, tas nesāp. Hroniska gastrīta gadījumā kuņģī ir maz skābes un ar laiku var veidoties ļaundabīgs audzējs,» stāsta ārste.
Visbiežākā gremošanas problēma, kurai L. Meija iesaka pievērst vērību, ir atviļņa slimība. Barības vadam pārejot kuņģī, ir tāds vārstulis, kurš neslēdzas un sit barību atpakaļ. Var būt dedzināšana, sāpes kaklā, diskomforts. «Šādā gadījumā jāizvairās no skābiem produktiem un tādiem produktiem, kas veicina skābes veidošanos (sulas, augļi, skābi ēdieni). Jo vairāk kaloriju vienā reizē apēd (bet ne izdzer), jo ilgāk ēdiens uzturēsies gremošanas trakta augšējā daļā,» skaidro mediķe. Pēc taukaina, kalorijām bagāta ēdiena baudīšanas var būt sajūta, ka tas paliek kā liels nekustīgs smagums kuņģī. Pavisam iespējams, ka pēc trekna šašlika, ko bauda kopā ar majonēzi, sajūta būs ļoti nepatīkama - gluži kā akmens vēderā.
Ja ir sajūta, ka vēders uzpūties, parasti tās nav kuņģa, bet gan zarnu problēmas. Iemesls - daļa no ogļhidrātiem nesagremojas. «Ja produkti nesagremoti nokļūst līdz resnajai zarnai, kur iedarbojas dažādas baktērijas, tad tur arī veidojas gāzes. Cilvēkus šī problēma ļoti satrauc, bet varu nomierināt, ka tā visbiežāk nav slimība. Maldīgs ir aizspriedums, ka tāpēc nevar ēst ne pupas, ne kāpostus. Varbūt vajag pupas ilgāk pavārīt un lēnāk, cītīgāk sakošļāt? Vienā reizē arī nevajag ēst ļoti daudz. Pupās, kas ir ļoti veselīgs produkts, ir gan olbaltumvielas, gan ogļhidrāti, kas pamazām uzsūcas un rada noturīgu sāta sajūtu,» vienkāršoti izskaidro dr. Meija.
Pakāpeniski un ar mēru
Dietologi vienmēr iesaka uzturā lietot vairāk šķiedrvielu, jo tās rada sāta sajūtu, mazāk uzsūcas tauki, tās arī regulē vēdera izeju, palīdz mazināt holesterīnu. «Tā ir vesela fabrika, kas tiek iedarbināta zarnās, kad vajadzīgās vielas aiziet gan uz asinīm, gan aknām,» skaidro ārste un piebilst: «Taču, ja cilvēks vienā dienā iedomājas, ka jāķeras klāt veselīgai ēšanai, kardināli maina ēdienkarti un jau pirmajā dienā paņem maksimālo šķiedrvielu programmu, tad gan viņam jaunā diēta var beigties slikti,» brīdina L. Meija un iesaka: «Ja maina ēdienkarti, tad tas jādara pakāpeniski, gremošanas trakts pie pārmaiņām jāpieradina palēnām. Iespējams, nav nemaz nepieciešams klijas bērt klāt ēdienam, jo šķiedrvielas var uzņemt ar citiem produktiem - rudzu maizi, pākšaugiem, kāpostiem.» Ja uzturā tiek palielināts šķiedrvielu daudzums, jāpalielina arī izdzertā šķidruma daudzums organismā, lai šķiedrvielas par daudz nesabriest zarnās un nerada problēmas.
Vasaras ēdienkarte
Pagājusi bērzu sulu kūre, drīz būs zemeņu kūre, pēc tam - gurķi. «Protams, ir pareizi lietot sezonas aktualitātes, jo vitamīnu būs vairāk nekā tad, kad produkti tiek apstrādāti, lai tos saglabātu. Pārlieku aizrauties ar kūrēm, kad lielos daudzumos tiek ēstas vienīgi ogas, nevajadzētu. Ja ir liekais svars un paaugstināts cukura līmenis, augļu un ogu daudzums jāierobežo. Dārzeņiem gan nav nekādu ierobežojumu - jo vairāk, jo labāk,»komentē dr. Meija.
Piknikā grūti iztikt bez rituāla - gaļas cepšanas. «Tomēr jāseko, lai gaļa nebūtu galvenā maltītes sastāvdaļa un jāsamazina uzturā sarkanās gaļas daudzums. Jādomā, kā uzlabot tehnoloģijas, ar kādām tiek gatavota gaļa. Kancerogēni ir vielas, kas veicina vēža attīstību. Tās veidojas cepšanas un grilēšanas procesā. Ēdot gaļu, ir svarīgi, lai maltītē attiecīgi daudz būtu arī gurķu, tomātu, citu dārzeņu un zaļumu,» rekomendē ārste.
Vasara ir auksto zupu laiks. «Man garšo biešu zupa. Desu un krējumu nelieku klāt. Asumam - sinepes vai etiķi. Pamatam - kefīrs vai paniņas. Daudz, daudz zaļumu, gurķi. Ja tiek pievienota ola, var iztikt arī bez gaļas. Tomātu zupa no svaigajiem tomātiem nav salīdzināma ar to, ko gatavo no konservētajiem vai sulas. Visgaršīgākā tā ir, kad pastāvējusi ledusskapī. Vēl baudāmāk, ja pārkaisa cieto sieru. Katrs var papildināt pēc savas gaumes, arī ar vistas fileju vai garnelēm,» teic Laila Meija.
«Krējums ir piena tauki, kas ne visiem ir vajadzīgi. Plašā klāstā tiek piedāvāti dabiskie jogurti, kas lieliski var aizstāt krējumu,» komentē dr. Meija un piebilst: «Katrs var veidot savai garšai piemērotu jogurta mērci ar garšvielām.»
Karstā laikā gribas padzerties. «Ja kuņģis ir vesels, nav starpības, vai dzert gāzētu vai negāzētu ūdeni. Bet ar saldiem dzērieniem gan nevajadzētu aizrauties. Veselības ministrijas centieni, palielinot akcīzes nodokli, vainagojušies ar mazu uzvaru, jo esot kritusies to pārdošana,» uzsver dietoloģe un skaidro: «Saldajos dzērienos esošā fosfora attiecība ir nelabvēlīga kauliem, jo kalcijs mazāk uzsūcas, bet vairāk skalojas ārā no organisma. Cilvēkiem, kuri iesaistījušies lielajā sportā, protams, ir speciālais uzturs ar lielu minerālvielu apjomu. Ja aktivitātes ir sadzīves līmenī, ieteicams lietot ūdeni, ko var aromatizēt ar augļu gabaliņiem, ogām, citrona ripiņām, piparmētru lapiņām. Minerālvielas var kompensēt ar augļiem un dārzeņiem.»