Tieši skolēnu interese par lasīšanu brīvajā laikā ir viens no atslēgas faktoriem, kas ietekmē arī skolēnu lasītprasmi, liecina OECD Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (vērtē skolēnu kompetenci lasītprasmē, matemātikā un dabaszinātnēs) ceturtā cikla pirmie rezultāti, ar kuriem sabiedrību iepazīstinās šodien. Šajā ciklā īpaši liels uzsvars likts uz lasītprasmi, un rezultāti ļauj secināt, ka kopumā Latvijas skolēnu lasītprasmes līmenis pēdējos gados nav «izkustējies».
Visa pamats
Izglītības speciālisti norāda - ar lasītprasmi nav jāsaprot tikai skolēnu sekmes literatūrā, jo tā ir pamats labākām skolēnu sekmēm arī citos priekšmetos. Skolēni nespēs saprast arī dabaszinātnes, ja nevarēs izlasīt tekstu, skaidro Izglītības pētniecības institūta vadītājs Andris Kangro. Ar lasītprasmi ir jāsaprot spēja gan saprast tekstu, gan to apstrādāt un analizēt.
Latvijas rezultāti OECD salīdzinošajā pētījumā ļauj secināt, ka skolēnu lasītprasmes līmenis nav krities, taču Latvija joprojām turas zem OECD valstu vidējā rādītāja. No ES vidējā rādītāja Latvijas skolēnu rezultāti statistiski nozīmīgi neatšķiras. Kopumā Latvija pētījumā ierindojas astoņu valstu grupā, kas ar ļoti blīviem rezultātiem dala 27.-34. vietu. Labāki rezultāti ir Igaunijai, kas pārspējusi OECD vidējo rādītāju, savukārt sliktāki Lietuvai.
Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijas skolēniem lielākās grūtības sagādā tekstā atrast un atlasīt konkrētu informāciju, savukārt interpretēšanas un izvērtēšanas uzdevumi atrisināti veiksmīgāk. Kā pozitīvu tendenci A. Kangro min skolēnu rezultātu izlīdzināšanos, jo ir mazāk tādu, kuru lasītprasme ir ļoti vāja. Tomēr ir arī ne tik iepriecinoša tendence - līdz pavisam niecīgam sarucis to skolēnu skaits, kuri spējuši sasniegt augstāko kompetences līmeni un kurus var dēvēt par tiešām labiem lasītājiem.
Jēga pazūd pusceļā
Pēc valsts pārbaudes darbiem var secināt, ka skolēnu lasītprasme nepasliktinās, rezultāti pēdējos gados pat uzlabojušies, uzsver Valsts izglītības satura centra (VISC) pārstāve Kristīne Ilgaža.
Savukārt Juglas vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Ieva Kalniņa stāsta, ka dzīvē novērojusi skolēnu lasītprasmes pasliktināšanos. «Mēs ejam uz ļoti vienkāršotu informācijas apmaiņu - pēc iespējas īsāk, pēc iespējas ātrāk. Un tad jau daudz lasīt nav laika,» viņa saka. Sava artava jāuzņemas dažādu sociālo tīklu un telefona īsziņu valodai - tie ir ļoti īsi, koncentrēti ziņojumi -, un arī ikdienā garākus tekstus lasīt rodoties problēmas. To apstiprina arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova: jo īsāki teikumi ir jālasa, jo labāk. Ja arī skolēns izlasījis garu teikumu līdz galam, nākas secināt, ka tā jēgu jau pusceļā pazaudējis.
Speciālisti norāda, ka būtiska loma skolēnu lasītprasmē ir pedagogiem. Pedagoģijas doktore Liesma Ose skaidro, ka svarīgi pievērst uzmanību lasītprasmes apguves sākumposmam. Pirmajiem tekstiem esot jābūt tādiem, kuros bērns var sevi identificēt ar apkārtējo vidi. Esot jāņem vērā, ka problēmas rodas, ja agrā vecumā vecāki un skolotājs grib rezultātu ļoti ātri.
Savukārt iniciatīvas Pārmaiņu iespēja skolām koordinatore Aija Tūna norāda, ka skolotāju kļūda ir pārāk liela akcenta likšana uz ātrumu, nevis uz izpratni. Viņa kritizē laiku laikos populāro metodi - skaitīšanu, cik vārdus minūtē skolēns ir izlasījis, - jo tas neveicina lasīšanu ar izpratni. Arī VISC kritizē šo metodi, taču, kā norāda K. Ilgaža, skolotāji šo metodi izmantojot aizvien mazāk.
I. Kalniņa gan iebilst: «Jā, iespējams, šī metode nav pati veiksmīgākā, bet nav nekā labāka, lai bērnu veicinātu lasīt.»
Palīdz košļenes
OECD pētījums arī parāda, ka labāki rezultāti ir tiem skolēniem, kuriem ir interese par lasīšanu. Tādu skolēnu gan nav ļoti daudz, liecina Dienas aptaujāto bibliotēku pārstāvju teiktais. S. Tretjakova stāsta, ka kopumā skolēnu motivācija lasīt ir salīdzinoši zema, ko jau pierādījuši iepriekšējie pētījumi. Krietni zemāka motivācija ir zēniem - atzīst bibliotekāri, un liecina pētījumi.
Bibliotēkas cenšoties veidot dažādas lasīšanas veicināšanas programmas, lai bērnos radītu interesi par lasīšanu. Labi rezultāti esot vairākus gadus ilgstošajai programmai Bērnu žūrija, tāpat bibliotēkas regulāri rīkojot tikšanās ar dažādiem rakstniekiem. Labi rezultāti bijuši nesenajam projektam, kurā par katru izlasīto grāmatu bērni varēja saņemt košļenes.
S. Tretjakova gan norāda, ka varētu vēlēties labāku sadarbību ar skolām, savukārt no Izglītības un zinātnes ministrijas neesot faktiski nekāda atbalsta bērnu lasīšanas veicināšanai.