Klasē mācās 15 audzēkņu, un atšķirībā no lielpilsētu septītklasniekiem puikas un meitenes vēl nav skāris pusaudžu vecumam raksturīgais nihilisms, klases meitenes neuztaisās par mazām modes dāmiņām, un puikas savus kompleksus nepieslēpj ar agresīvu spurošanos. Klasei paveicies ar klases audzinātāju, kura skolā strādā 30 gadu. «Tik ilgi neviens neiztur,» viņa smejas un ar veiklu rokas mājienu izsauc sporta laukumā savējos fotografēties. Skolēni iet draudzīgi, cits citu pabikstīdami.
«Diemžēl esam pieķēruši smēķējam jau otrās klases puišeļus, kuri mums te aiz šķūnīša uzrauj pa dūmam kā lieli vīri,» stāsta Preiļu 2. vidusskolas direktors Oļegs Hļebņikovs. Direktors nemaz nav zinājis, ka septītklasnieki paši pieteikušies konkursā internetā, un par uzvaru bijis patīkami pārsteigts. Direktors pats pirms diviem gadiem rādījis vislabāko piemēru - pēc 40 gadu smēķēšanas atmetis vienā dienā. Beidzis smēķēt arī sporta skolotājs. Skolēni godīgi pastāsta, ka tieši direktora un skolotāja piemērs bijis ļoti rosinošs. Kad skolotāja paziņoja par konkursu, klase uzreiz nolēma, ka noteikti piedalīsies, jo «mums klasē nav neviena smēķētāja, nebija citam citu jāuzmana vai jākontrolē».
Prieks visā skolā
Pēc konkursa nolikuma klasei vajadzēja izveidot pieteikumu. To paveikt bija viegli - salika fotogrāfijas, kuras uzņemtas klases kopīgajos piedzīvojumos, ekskursijās, kopā svinētajos svētkos un sporta nodarbībās. «Visi skolēni mums ir paaudzēs dzīvojoši mūsu novada bērni, mums nav migrantu,» stāsta direktors O. Hļebņikovs. Skolā visu laiku kaut kas notiek - pin Adventes vainagu pirms latviskajiem Ziemsvētkiem, svin Masļeņņicu pēc krievu tradīcijas, krāso Lieldienu olas pēc pareizticīgo un vecticībnieku ikonogrāfijas tradīcijām. «Mums nav laika nodarboties ar muļķībām, tāpēc nesanāk smēķēt,» stāsta Katarīna.
«Ja ir gribasspēks, var atmest,» rezumē skolēni. Taču grūtākais šajā konkursā izrādījies visiem laikus sapulcēties, savākties un izgatavot plakātu un klipu. Kad septītie uzzināja, ka ieguvuši visā valstī pirmo vietu, «aiz prieka kliedzām pa visu skolu».
«Šī ir mūsu brīnišķīgā dzimtene Latvija...», «Šī ir mūsu mazā, bet skaistā pilsēta Preiļi», «Šī ir mūsu dzimtā Preiļu 2. vidusskola...» «Tā ir mūsu jaukā 7. klase» - pieteikums veidots CD formātā, skan mūzika, slīd fotogrāfijas ar pasaules, Latvijas, Preiļu uzņēmumiem. Fotogrāfijās redzami skolēni sportojam, spēlējam teātri, un uz katra kadra uzraksts «Mēs esam: talantīgi... Gudri... Skaisti... Draudzīgi... Radoši... Brīvi... Laimīgi (meitenes)... Sportiski (zēni)... Interesanti (Masļeņņicu svinot, meitenes krievu tradicionālajos sarafānos)... Aktīvi... Mēs esam pret - smēķēšanu, alkoholu un narkotikām. Mums patīk dzīve, tajā ir tik daudz interesanta, neizbaudīta, neizjusta. Mēs gribam dzīvot un ieelpot dzīves iespējas. Mēs izvēlamies dzīvi un dzīvot... Dzīvo dzīvē dzīvu dzīvi, dzīvam dzīvē dzīva dzīve (atmiņu kladēs pagājušajā gadsimtā rakstīta atziņa)».
Atmest grūti
Klases audzinātāja Natālija Kondratjeva ir krievu literatūras un valodas skolotāja, lepojas ar savējiem - tik daudz diplomu bērni nopelnījuši, tik aktīva klase viņai sen nav bijusi. Skolēniem galvenais ir dot alternatīvu. «Skolēni ātrāk grib izskatīties pieauguši,» nopūšas mācību daļas pārzine Rimma Gavrilova, «bet ko dara pieaugušie? Eh... tieši pieaugušie rāda piemēru - un ne to labāko.» Agrāk biežāk pīpēja aiz šķūnīša, nāca pašvaldības policija un slepenos smēķētājus skolēnus sodīja ar 10 latu sodu. Padārgi vecākiem. Pie septītklasniekiem pienāk puiši no vecākām klasēm, sportisti, futbolisti, un saka, ka viņi nesmēķē, jo «dārgs, neveselīgs prieks».
Klases vecākais Vjačeslavs Petrovs atklāj, ka teicis savam tētim, ka nav labi smēķēt: «Mans tēvs piekrita, ka tā ir smaga atkarība un lai labāk nemaz nesāku, bet atzinās, ka grūti atmest.» Atkarīgie jau ir visur, bet mums ir sporta manēža, dejošana, vieglatlētika, mums ir ko darīt, nav laika domāt par smēķēšanu - rezumē klasesbiedri.
«Veselīgs dzīvesveids nozīmē ne tikai nesmēķēt, bet arī veselīgi ēst, sportot. Lūdzu, nepārsāli un nepārpiparo pusdienas!» direktors Hļebņikovs sazvanās ar ēdnīcas vadītāju. Ja nu veselības ministrs izdomā apmeklēt skolas ēdnīcu?