Valsts konkurētspēju nodrošina tas, ka tā tiek padarīta naudas ieplūšanai pievilcīga un vietējiem iedzīvotājiem komfortabla.
Šajā jomā jau esam pieļāvuši ne mazums kļūdu. Atcerēsimies, piemēram, labojumus, kas aizliedz no uzņēmuma peļņas nogrāmatot nodokli par dienesta automobiļa izmantošanu, ja tā vērtība pārsniedz 30 tūkstošus latu. Neņemos uzskaitīt, cik daudz luksusa klases automobiļu īpašnieku pēc šiem labojumiem «pārsēdās» lietotos automobiļos vai cik sāka cītīgi maksāt nodokļus. Taču pašlaik pa Rīgas ielām lepni pārvietojas bariem «biezo» automobiļu, ko rotā Igaunijas numurzīmes. Par to var pārliecināties ikviens.
10 procentu apmērā no izmaksājamajiem (tostarp arī nerezidentiem) procentiem ieviestā depozītu nodokļa dēļ bija jācieš bankām, kas orientētas uz darbu iekšzemes tirgū, un to vienkāršajiem klientiem. Turpretī lielo kapitālu īpašnieki šādā situācijā ar vienu parakstu pārceļ savus depozītus uz bankas filiāli vai meitas/mātes banku kaimiņvalstī vai arī nogulda depozītu uzņēmuma vārdā. Tādējādi netiek iekasēti nodokļi un aktīvi aizplūst.
Gaidāms, ka arī nekustamā īpašuma nodokļa palielināšana sniegs īstermiņa efektu. Turklāt šāda rīcība var būtiski samazināt investīcijas nekustamā īpašuma nozarē, jo, no investora viedokļa, gaidāmais palielinājums ir būtisks risks. Vēl jo vairāk tādēļ, ka pats ar pašvaldību spēkiem īstenojamais nodokļa apmēra precizēšanas mehānisms ir visai necaurspīdīgs, un tas rada labvēlīgu augsni korupcijai nākotnē.
Latvijā jāizveido pievilcīgāka nodokļu sistēma. Tostarp jāievieš nodokļu atvieglojumi jaunajiem uzņēmumiem, kuros piedalās ārvalstu kapitāls, arī daļēji jāatbrīvo no peļņas nodokļa nomaksas jaunizveidotie lielie uzņēmumi un investori, kas rada darba vietas. Perspektīvā būtu vērts padomāt par nodokļu sloga samazināšanu darba vietām ar zemu samaksu. Esmu pārliecināts, ka progresīvā ienākumu nodokļa ieviešana nebūtu tik efektīvs solis. Nav noslēpums, ka turīgākiem ļaudīm ir būtiski lielākas iespējas savus ienākumus strukturēt tā, lai samazinātu nodokļu atskaitījumus.
Savs uzdevums ir arī diplomātiem. No ārējās ekonomiskās politikas viedokļa raugoties, nepieciešams veikt darbu, lai ar iespējami vairāk valstīm sagatavotu un parakstītu līgumus par izvairīšanos no dubultās aplikšanas ar nodokļiem. Vēl viens būtisks aspekts attiecas uz tiesu sistēmu. Vispārzināms, ka tiesas darbības ātrums ir viens no svarīgākajiem tās efektivitātes kritērijiem. Diemžēl prakse novilcināt tiesvedību gadiem ilgi (nereti tas arī ir negodprātīgu atbildētāju mērķis) pie mums ieguvusi tiesiskās katastrofas mērogus.
Latvijas ekonomikas pamats nevar būt iekšējais patēriņš, jo iedzīvotāju skaits mūsu valstī samazinās. Vienīgā saprātīgā perspektīva ir eksportam strādājošo nozaru atbalstīšana un maksimāli komfortablu apstākļu radīšana tam, lai valstī ienāktu lieli investori un uzņēmumi.
*Rietumu Bankas Juridiskās pārvaldes vadītājs