Lielākoties sāk no prakses
Vidzemes Augstskolas (ViA) prof.bakalaura programmas Tūrisma organizācija un vadība šīgada absolvente Inguna Kucina uz ārzemēm gan nav devusies. Nu jau pusotru gadu viņa strādā SIA Nocticus par tūrisma tirgus analītiķi - veic tūrisma nozares pētījumus, analizē statistiku. «Sākumā man šo darbu piedāvāja kā prakses vietu, bet, tā kā Erasmus programmā prakses kredītpunktus jau biju savākusi, ViA pasniedzējs, kam SIA Nocticus pieder, man piedāvāja darba līgumu.» Inguna stāsta, ka no 30 kursabiedriem daļa studijas nepabeidza, daļa vēl nestrādā, bet apmēram 1/3 strādā tūrismā, pastāvīga darba piedāvājumu saņemot tieši prakses vietās. «Ja nav gadījies jau studiju laikā atrast darbavietu, pēc tam par to galva jāpalauza pamatīgāk,» Inguna saka. Vairāki kursabiedri strādā Īslandē, Grieķijā, Lielbritānijā, kur nokļuvuši gan caur praksi, gan uz savu galvu, jo tur atšķirībā no Latvijas naktsmītnes ir noslogotas arī nesezonā - vieglāk atrast darbu.
Cik viegli to izdarīt Latvijā? Inguna teic - vajag tikai gribēt. ViA ir laba sadarbība ar tūrisma uzņēmumiem, augstskola cenšas studentus ar tiem savest kopā jau studiju laikā, turklāt mācībās «spiež» uz praktisko. «Pašam studentam jābūt pamanāmam, jācenšas sevi parādīt arī tur, kur liekas, ka nevajag, nevar tikai gaidīt, ka tevi kāds meklēs. Otrs - jāatļaujas mazliet riskēt. Kad paralēli šovasar sāku strādāt arī Vidzemes plānošanas reģiona birojā, likās, ka tā latiņa man varbūt ir par augstu. Taču citādi nebūtu uzzinājusi, ka tā man ir pa spēkam. Te esmu iesaistījusies senioru ceļošanas projektā Tour Age kā jaunākā eksperte un Via Hanseatica kā tūrisma speciāliste.» Ingunu dalība šajos projektos pa daļai motivējusi arī stāties maģistrantūrā, lai zināšanas padziļinātu.
Tūrisms ir vilinošs
To, ka lielākā daļa ViA tūrisma studentu paliek strādāt savā prakses vietā, apstiprina arī Ingunas absolvētās programmas direktore Inese Ebele. Prakses arī tiekot pilnveidotas - kopīga kursa prakse notiek Somijā, savukārt šogad pirmo gadu īstenota arī integrētā lauku prakse, kurā tūrisma studenti kopā ar citu virzienu studentiem vairākas dienas reģiona pašvaldībā sniedza reālu atbalstu taku marķēšanā, informatīvu materiālu izstrādē un pasākumu organizēšanā. Gandrīz visi studenti arī pastudē vai aizbrauc praksē uz ārzemēm. Novērtējot Ķīnu kā strauji augošu tirgu, ViA saviem tūrisma studentiem piedāvā apgūt ķīniešu valodu un kultūru, un tam ir pirmie rezultāti - vairāki jaunieši Ķīnā kādu laiku pastrādājuši, bet viena meitene pat pārcēlusies pavisam.
I. Ebele priecājas, ka lielākā daļa absolventu paliek tūrismā - strādā viesnīcās, tūrisma aģentūrās, lidostās, pašvaldībās, ir daudz tūrisma informācijas centru vadītāju, vairāki darbojas nozares plānošanā Ekonomikas ministrijā un TAVA. Daudzi veido savus tūrisma uzņēmumus - ražo suvenīrus, piedāvā aktīvā tūrisma iespējas. «Bet iegūtās zināšanas ļauj strādāt visdažādākajās jomās, jo studiju procesā liekam uzsvaru uz uzņēmējdarbības spēju attīstību,» norāda I. Ebele.
Otrā Latvijas malā - Liepājas Universitātē (LiepU) - prof.bakalaura programmas Tūrisma vadība direktore Ilze Grospiņa atklāj, ka 1/3 absolventu, kas pēc bakalaura izvēlas no tūrisma nozares attālināties, iespējams, to dara tāpēc, ka gaida augstākus amatus un straujāku izaugsmi. «Tūrisma jomā ar visu bakalaura diplomu jāsāk no zemākām pozīcijām,» I. Grospiņa skaidro. «Tūrisms ir vilinošs, jaunieši bieži atnāk studēt ar domu - nu tik braukāšu pa pasauli! Bet tā tik daudz nesanāk, plus jāstrādā vasarās...» 1/3 LiepU tūrisma programmu absolventu strādā Latvijas tūrismā, pārsvarā paliek Kurzemē. «Vēl visas iespējas nav izsmeltas. Liepājā, piemēram, patlaban attīstās dziednieciskais tūrisms,» stāsta I. Grospiņa. Studēt nereti nāk arī tie jaunieši, kuru ģimenei jau pieder lauku viesu māja. Savukārt vēl 1/3 beidzēju aizbrauc uz ārzemēm, kur studiju praksē kūrortos un viesnīcās nodibinājuši kontaktus un sevi labi parādījuši, citi veido savu tūrisma biznesu. I. Grospiņa teic, ka daudz liepājnieku ir Lielbritānijā, arī Vācijā un Grieķijā, veidojoties laba sadarbība ar Turciju.
Diploms - mazliet avansā
Pasaulē - Grieķijā, ASV, Itālijā, Austrijā, Igaunijā u. c. - ir daudz arī Biznesa augstskolas Turība (BAT) prof.bakalaura programmas Tūrisma un viesmīlības uzņēmumu vadība absolventu, saka BAT Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāne Agita Doniņa. «Tūrisms pasaulē uz leju neiet. Mūsu studenti, kas šobrīd ir Grieķijā, saka, ka pat tur krīzi nejūt, viesnīcas ir 100% noslogotas.» Atsauksmes par BAT studentiem citās valstīs esot ļoti labas, un daudzi no viņiem tur uzdrošinās atvērt savu uzņēmumu. Precīzi cik absolventu patlaban ir ārzemēs, A. Doniņa nevar nosaukt, taču lēš, ka ap 20-30% no tūrisma programmu beidzēju kopskaita.
Precīzāki skaitļi paveras pērn veiktajā absolventu aptaujā: 99% pēc Turības beigšanas strādā, un 52% - tieši tūrismā. A. Doniņa stāsta, ka pieprasījums Latvijā pēc speciālistiem ar tūrisma vadības izglītību ir ļoti liels, lai gan vadītāja diploms jauniešiem tiek iedots mazliet avansā. Lielākā daļa strādāt sāk no necilākiem amatiem, lai jomu pamatīgāk iepazītu. «Šīsvasaras sākumā nozarē bija īsts izmisums, mūsu ziņojumu dēlis bija pilns ar darba piedāvājumiem. Labu darbinieku trūkst - vajag prasmes, valodas, starpkultūru saskarsmes iemaņas, spēju komunicēt. Šajā nozarē nevar ielēkt cilvēki, kas no tā visa neko daudz nav mācījušies,» - tā A. Doniņa.