Abu pušu juristi nedēļas nogalē un vakar vēl turpināja saskaņot virkni detaļu, kas skar gan airBaltic finansēšanu, gan pārmaiņas, kas saistītas ar valdības prasību izpildi. Paredzams, ka uzņēmuma pamatkapitālā valsts (pieder 52,6% akciju) ieguldījums varētu būt ap 30 miljoniem latu, līdzīgu summu ieguldītu arī BAS. Kamēr visas vienošanās detaļas nav saskaņotas, pastāv arī versija par jaunas nacionālās aviosabiedrības izveidi.
«Laikam saprata, ka savādāk nevarēs,» Dienai sacīja Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss, atbildot uz jautājumu, kas pēkšņi mainījis BAS pozīciju. Aptuveni mēnesi ilga stīvēšanās starp airBaltic abiem akcionāriem - BAS pieprasīja ātru valdības izšķiršanos starp naudas ieguldīšanu vai savas daļas samazināšanu līdz 25%, bet valsts prasīja izpildīt virkni nosacījumu, lai varētu lemt par naudas ieguldīšanu aviokompānijā.
Jauns vadītājs
Vienošanās starp abiem akcionāriem paredz, ka tiks palielināts airBaltic pamatkapitāls (abi akcionāri ieguldīs proporcionālu naudas summu atbilstoši savam akciju skaitam), tiks nomainīts uzņēmuma vadītājs Bertolts Fliks, tiks paplašināta airBaltic valde (šobrīd ir tikai viens valdes loceklis - B. Fliks) un atjaunots jau ilgstoši paralizētās padomes darbs. Paredzēts grozīt valstij neizdevīgo akcionāru līgumu, noteikt, ka lidosta Rīga paliks kā airBaltic bāzes lidosta. Vienošanās paredzot arī ārzonu firmu patieso labumu guvēju atklāšanu (viens no BAS līdzīpašniekiem reģistrēts Bahamu salās) un BAS meitasuzņēmumu konsolidāciju atpakaļ airBaltic, vēsta LETA. Attiecībām starp airBaltic un BAS īpašu uzmanību ir pievērsis valdības nolīgtais konsultants Prudentia, norādot uz finanšu plūsmām, kas eksistē starp abiem uzņēmumiem.
Kamēr tiks meklēts jauns airBaltic vadītājs, aviosabiedrību varētu vadīt kāds no uzņēmuma pašreizējiem darbiniekiem, pieļāva A. Matīss. Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) uzskata, ka jauns airBaltic vadītājs būtu jāmeklē, piesaistot personāla atlases kompāniju, Dienai teica premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke.
Ieguldīs proporcionāli
Komentējot BAS pausto pozīciju, ka papildus ieguldījumam pamatkapitālā valstij būtu jāiemaksā arī BAS agrākajām investīcijām atbilstoša naudas summa, A. Matīss teica, ka vienošanās ir par proporcionālu abu pušu ieguldījumu un tā neattiecas uz agrāk dotiem aizdevumiem vai cita veida ieguldījumiem.
«Ministru prezidentam un valdībai vairs nav šķēršļu sava lēmuma izpildei - valdībai tagad proporcionāli jāpiedalās airBaltic pamatkapitāla palielināšanā par 63,68 miljoniem latu. Obligāta ir valsts proporcionāla dalība pamatkapitāla palielināšanā, kā arī finansējums apmēram 30 miljonu latu apmērā, kas ir atbilstošs privātā akcionāra BAS jau ieguldītajam finansējumam nacionālās lidsabiedrības attīstībai,» norādīja airBaltic vadītājs un līdzīpašnieks B. Fliks (pieder 50% no BAS).
A. Matīss Dienai uzsvēra, ka tiekot meklēti tādi risinājumi, kas ļautu ieguldījumu airBaltic izdarīt pēc iespējas ātrāk. Ja puses vienosies par visu minēto nosacījumu izpildi, aktualitāti zaudēs pagājušajā nedēļā medijos minētais scenārijs par jaunas aviokompānijas veidošanu airBaltic vietā. «Ja nevarēs vienoties un [BAS] turpinās mērkaķoties, tad valsts finansiālu palīdzību nesniegs, airBaltic ies uz maksātnespēju un veidos jaunu [aviokompāniju],» piektdien vēstīja Delfi, atsaucoties uz anonīmu avotu.
Paredzams, ka pēc valdības lēmuma Finanšu ministrijai (FM) būs jāatrod nepieciešamais finansējums, nepārkāpjot starptautiskajiem aizdevējiem solīto budžeta deficīta līmeni (4,5% no IKP). Kā agrāk norādīja FM, lēmums par naudas ieguldīšanu airBaltic būs jāsaskaņo arī ar aizdevējiem.
29. septembrī iecerēta airBaltic akcionāru sapulce, kurā paredzēts lemt par jaunas airBaltic padomes iecelšanu. Augustā no padomes pienākumu pildīšanas atkāpās BAS deleģētie padomes locekļi.