Arvien augošas starptautiskās konkurences apstākļos mūsu uzņēmēji, salīdzinot ar citām valstīm, ievieš jaunākās tehnoloģijas mazāk un lēnāk, kūtrāk piedāvā pieprasītās preces un pakalpojumus, līdz ar to nespēj veidot lielāku kvalificētu darba vietu skaitu un piedalīties jaunu speciālistu izglītošanā. Latvijas sabiedrībai tas nozīmē tikai vienu - sasniegt attīstītāko valstu labklājības līmeni, uz ko tā cerējām, iestājoties ES, būs arvien sarežģītāk.
Iemesli šādai situācijai ir vairāki. To vidū - nesakārtota uzņēmējdarbības vide, tikko pārvarētā ekonomiskā krīze un pēc tās joprojām palikusī nedrošība par rītdienu, kā arī šaubas, vai ir vērts ieguldīt naudu inovāciju jomā, kas dos atdevi pēc trīs, pieciem vai septiņiem gadiem. Dažkārt tas ir arī pieradums attīstīties pēc tā dēvēto trekno gadu scenārija, proti, pēc iespējas mazāk ieguldīt tādos projektos, kas dod ātru peļņu un neprasa dārgus un kvalitatīvus resursus.
Latvijā kopējais finansējums pētniecībai un attīstībai 2010. gadā bija 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 76,3 miljoni latu un privātā sektora finansējums veidoja tikai aptuveni trešdaļu no kopējā apjoma. Latvijas mērķis 2020. gadam ir sekmēt investīciju pētniecībā un attīstībā pieaugumu līdz 1,5% no IKP.
Nesen veiktā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) aptauja liecina: 60% uzņēmumu investīcijas pētniecībā un attīstībā (P&A) nepārsniedz 5% no apgrozījuma, vienlaikus vairāk nekā 90% uzņēmumu labprāt ieguldītu vairāk naudas un laika inovācijās, ja valsts to veicinātu ar nodokļiem.
Saeimas Inovāciju un zinātnes apakškomisija kopā ar Ekonomikas ministriju, sadarbībā ar uzņēmējiem, LTRK un konsultējoties ar Finanšu ministriju izstrādājusi piedāvājumu, kas paredzētu jau no 2014. gada būtiskas uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) atlaides par investīcijām P&A. Grozījumi likumā «Par uzņēmumu ienākuma nodokli» paredzētu, ka no 2014. gada 1. janvāra, aprēķinot ar UIN apliekamo ienākumu, P&A izmaksas būtu atļauts norakstīt trīskāršā apmērā. Šis stimuls orientēts uz jaunu tehnoloģiju un produktu izstrādi, kā arī kvalificētu speciālistu sagatavošanu un iesaistīšanu jebkurā tautsaimniecības nozarē.
Projektu izstrāde notiks saskaņā ar praksē pārbaudītām, starptautiskām vadlīnijām, savukārt administrēšanas modelis tiks izveidots ministriju sadarbībā ar LRTK. Tiek ņemta vērā arī citu ES valstu pieredze. Piemēram, uzņēmējiem būs iespēja uzticēt projektu pārbaudi neatkarīgai ekspertu institūcijai, kas sniegs rekomendējoša rakstura atzinumus.
Situācijā, kad arvien ciešāk iekļaujamies kopējā Eiropas tirgū, ir svarīgi izšķirties, kurā virzienā Latvijas ekonomika attīstīsies. Proti, varam virzīties jau pa iestaigātu ceļu - celt IKP galvenokārt ar izejvielu pārdošanu un nepietiekami kvalificētu darbaspēku, uztraucoties par kārtējā «burbuļa» uzblīšanu un paciešot parādu nastas. Taču varam arī Latvijas labklājību veidot gudri un kvalitatīvi.
* Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Inovāciju un zinātnes apakškomisijas priekšsēdētāja; Reformu partija