Prezidenta lēmums mums dos iespēju izvietot pretraķešu aizsardzību ātrāk nekā iepriekš, tāpēc mēs varēsim nekavējoties reaģēt uz draudiem, ko rada Irānas tuva un vidēja darbības rādiusa ballistiskās raķetes.
Mēs izvietosim pretraķešu aizsardzību, kas ir pilnīgāka nekā iepriekšējā programma, ar vairāk pārtvērējiem vairākās vietās, tādējādi reģionā spējot labāk aizsargāt visus mūsu draugus un sabiedrotos. Mēs izvietosim jau pārbaudītu tehnoloģiju, tāpēc neizšķiedīsim ne laiku, ne nodokļu maksātāju naudu un saglabāsim spēju elastīgi pielāgot reaģēšanu draudiem, ja tie attīstīsies.
Šis ir spēcīgāks un gudrāks darbības veids nekā iepriekšējā programma. Tiek darīts tas, kas pretraķešu aizsardzībai ir reāli jādara - tiek aizsargāta Amerika un mūsu sabiedrotie.
Mēs «nenoliekam malā» pretraķešu aizsardzību. Mēs pastiprinām spējas aizstāvēt savas intereses un savus sabiedrotos. Mēs nepametam savus sabiedrotos, bet izvietojam sistēmu, kas palielina sabiedroto drošību, veicina mūsu sadarbību ar NATO un faktiski izvieto vairāk resursu vairākās valstīs.
Divi no šiem sabiedrotajiem ir Polija un Čehijas Republika, un mēs patiesi novērtējam viņu vēlmi izvietot savā teritorijā iepriekš plānotās sistēmas daļas. Mēs turpināsim sadarboties ar abām valstīm, un tās abas varēs cieši iesaistīties pretraķešu aizsardzībā. Es vēlētos uzsvērt, ka mūs kā NATO dalībvalstis vieno savstarpējas saistības, kā arī dziļas vēsturiskas, ekonomiskas un kultūras saknes, kas nekad netiks pārrautas.
Sešdesmit gadu NATO ir bijusi par mieru, labklājību un drošību Eiropā un visā pasaulē kolektīvās drošības saistību dēļ, kas ietvertas NATO statūtu 5.pantā: uzbrukums vienai dalībvalstij ir uzbrukums visiem. Uzbrukums Londonai vai Varšavai ir uzbrukums Ņujorkai vai Vašingtonai. NATO demonstrēja šīs saistības pēc 11.septembra teroristu uzbrukumiem, kad pirmo reizi alianse piemēroja 5.pantu un NATO nosūtīja uz ASV resursus, lai palīdzētu mūs aizsargāt pret citiem teroristu uzbrukumiem.
Visbeidzot atļaujiet man atkārtot to, ko teica prezidents: šis lēmums nebija par Krieviju; šis lēmums bija par Irānu un draudiem, ko joprojām rada tās ballistisko raķešu programmas. Un šā lēmuma dēļ mūsu pozīcija, reaģējot uz šiem draudiem, būs daudz stiprāka, un mēs reaģēsim ar tehnoloģiju, kas ir iedarbīga.
Ejot šo jauno ceļu, mēs skaidri parādīsim gatavību veidot sakarus ar Irānu un norādīt tās vadītājiem uz skaidru izvēli: vai nu jūs pievienojaties starptautiskajai sabiedrībai kā atbildīgs tās loceklis, vai jūs turpinat ceļu uz tālāku izolāciju.
Bet mūsu sabiedroto un mūsu spēku drošība nevar gaidīt. Tādēļ mēs dodamies uz priekšu ar jauna veida pretraķešu aizsardzību.
(Financial Times, 2009.gada 21.septembris)