Kā iespējamo iemeslu šādai rīcībai V. Medinskis minēja faktu, ka Latvijas Ārlietu ministrija melnajā sarakstā iekļāvusi trīs Krievijas estrādes māksliniekus. Ministrs uzsvēra, ka lēmums par Jaunā viļņa pārcelšanu jau esot tuvu, jo Krievijas mākslinieki šādas pļaukas necietīs.
Ja arī Krievijas valdības līmenī kaut kas par to tiek spriests, līdz Jūrmalas domei informācija nonākusi vēl nav. Domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (ZZS) Dienai atklāj, ka ar konkursa organizētājiem ir noslēgts divu gadu sadarbības līgums, kas būs spēkā arī nākamgad. «Jūrmala vēl nav saņēmusi Jaunā viļņa atteikumu vai informāciju par organizatoru vēlmi lauzt sadarbības līgumu. Patiesībā ir noticis gluži pretējais - mēs esam saņēmuši oficiālu pieteikumu no organizatoriem konkrētu datumu rezervēšanai Dzintaru koncertzālē nākamajā vasarā,» stāsta G. Truksnis.
Jaunā viļņa izpilddirektors Igors Jefremovs komentēt Krievijas kultūras ministra izteikumus Dienai atsaka: «Mēs no savas puses nekādus komentārus nesniedzam. Patlaban rit sarunas ar Maskavu. Domāju, ka decembrī varētu būt skaidrība, kas notiks tālāk.» Viņaprāt, parakstītais līgums ar Jūrmalas domi par nākamo gadu gan neko negarantē: «Līgumus jau var parakstīt, bet jūs saprotiet, kad ir runa par lielo politiku, līgumiem nav nekāda liela spēka.»
Uz jautājumu, ko prasītu šāda pasākuma pārcelšana, I. Jefremovs atbild negribīgi: «Lai par to runātu, no sākuma vajadzētu saprast, kur koncertu grasās pārcelt. Tad jau var vērtēt, vai tur ir atbilstoša infrastruktūra.» V. Medinskis savā preses konferencē iespējamos virzienus gan iezīmēja diezgan skaidri - atvērti Jaunā viļņa uzņemšanai būtu Jaroslavļas, Kaļiņingradas un Krasnodaras apgabali.
Krievijas pārstāvis arī nebaidījās pieminēt, ka Jūrmalas ekonomika visdrīzāk cietīs lielus zaudējumus, ja pasākumam Jūrmalā tiks pielikts punkts. Tomēr precīzi, cik lielu robu pašvaldības budžetā varētu iegriezt šāds pavērsies, neizdodas noskaidrot arī Dienai. Kaut gan iepriekš izskanējušas aptuvenās aplēses, ka Jaunais vilnis Jūrmalas pašvaldībai ienes līdz 14 miljoniem latu, konkrētu un pamatotu aprēķinu nevienam nav. «Pašvaldībai no konkursa norises Jūrmalā nav tiešu ieņēmumu. Mēs varam runāt par netiešo labumu, piemēram, caur tādiem pakalpojumu sniedzējiem kā viesnīcas, restorāni un SPA. Tāpat ieguvumi ir no tā, ka pilsēta tiek popularizēta starptautiskā mērogā. Tas piesaista aizvien vairāk tūristu, kas savukārt pilsētā veicina uzņēmējdarbību,» skaidro Jūrmalas domes pārstāve Ieva Aile.
Tomēr svarīgāk par finansiāliem apsvērumiem ir citi. Latvijas amatpersonas par šādu iespējamo Krievijas soli neizskatās pārāk noraizējušās. Kultūras ministre Dace Melbārde (NA) Dienai pat norāda, ka konkursa «pārcelšanos uz Krieviju var uzlūkot kā iespēju veidot jaunu piedāvājumu». Viņa uzskata, ka Jūrmalā varētu organizēt citu starptautisku festivālu, kuram šī pilsēta būtu svarīga ne tikai kā norises vieta, bet arī kā iespēja izcelt Latvijas identitāti un kultūru.
Uztraucies nelikās arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība). «Tā ir pašu organizatoru darīšana, vai un kur organizēt Jauno vilni. Jebkurā gadījumā pārāk pēc šī pasākuma neskumšu,» viņš norādīja.
V. Medinska vizīte Latvijā notika visai mīklainos apstākļos - kā Diena noskaidroja Kultūras ministrijā, ne Krievijas Kultūras ministrija, ne šīs valsts vēstniecība Latvijas kolēģus par to oficiāli informējuši nebija. Līdz ar to arī ministru tikšanās ieplānota netika. Kaut gan V. Medinskis pamanījās runāt ar vietējo presi, arī Ārlietu ministrija norādīja, ka šis ir bijis privāts brauciens.