Nevar savilkt galus
Lai izvairītos no situācijas, kad tūlīt pēc Latvijas Kultūras akadēmijas beigšanas Liepājas teātrim gatavotos aktierus pārvilina citi teātri, pēdējo kursu, kas pabeidza studijas pērn, Liepājas teātris sev gatavoja Klaipēdas Universitātē. Ar visiem sešpadsmit absolventiem teātris noslēdza līgumus, paredzot pamatalgu 280 latus pirms nodokļu nomaksas un piemaksas par izrādēm. Lielākā daļa studentu bija ņēmuši gan studiju kredītus mācību maksas segšanai, gan studējošo kredītus, lai būtu, par ko dzīvot Klaipēdā. Pirmo gadu pēc augstskolas diplomu saņemšanas jāatmaksā bija tikai procenti, kas nepārsniedza 20 latus mēnesī, taču no šā gada jūnija nāksies atmaksāt pamatsummu. Aktieris Gatis Maliks stāsta, ka viņam studiju sākumā palīdzējuši vecāki un kredīts ņemts vēlāk, tāpēc summa nepārsniedz Ls 70 mēnesī, taču ir kolēģi, kam jāmaksā pat Ls 110-120. «Mēs negribam, lai kāds dzēš mūsu kredītus, bet vēlamies saņemt tādu algu, lai spētu tos nomaksāt,» - tā G. Maliks. Pēc viņa teiktā, ar visām piemaksām labos mēnešos, kad ir daudz izrāžu, jaunie aktieri uz rokas saņem tik, cik viņu pamatalga ir uz papīra - aptuveni Ls 280. «Liepājas dome mūsos ir daudz investējusi, mūs uzņēma, lai teātris attīstītos, bet, ja mums netiks nodrošinātas algas, nāksies meklēt citus variantus. Man ir 24 gadi, angļu valodu es protu un varētu trīs gados, strādājot Norvēģijā, kredītu atmaksāt. Taču vai pēc tam teātrim mani vairs vajadzēs?» šaubās G. Maliks. Iestājoties augstskolā, noslēgtie līgumi paredzēja, ka tiem aktieriem, kurus teātris uzņem štatā, ir jāstrādā pieci gadi, taču pēc studiju beigām teātris ar jauniešiem noslēdza darba līgumus uz diviem gadiem.
Ministrija nepalīdzēs
Liepājas teātra valdes loceklis Herberts Laukšteins ar rūgtumu stāsta, ka tikšanās ar kultūras ministri Sarmīti Ēlerti (Vienotība) neko nav devusi. Šis ir pirmais gads, kad vienīgais Latvijas profesionālais teātris, kas pieder pašvaldībai, nav saņēmis nekāda veida dotācijas no valsts, jo vairs netiek piemaksāts par viesizrādēm reģionos. Arī par situāciju ar jaunajiem aktieriem ministrija ir informēta un izprot tās sarežģītību, bet neko nesola. Ministrijai nav iespējas rosināt dzēst studējošo kredītu aktieriem, jo saskaņā ar 11. janvārī pieņemtajiem grozījumiem MK noteikumos studējošo kredītu dzēšana ir apturēta uz laiku līdz 2013. gada 1. janvārim, norāda Kultūras ministrijas (KM) pārstāve Dace Vizule. KM aicina meklēt citas iespējas problēmas risināšanai, piemēram, teātrim kā pašvaldības SIA ir iespēja piedalīties konkursos uz valsts finansējumu Valsts kultūrkapitāla fondā vai organizēt līdzekļu piesaistes pasākumu caur Latvijas Teātru radošo personību atbalsta fondu, kam ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss. H. Laukšteins uzsver, ka jaunie aktieri pirmajā sezonā sevi ir parādījuši ļoti labi, taču, vai ar visiem sešpadsmit līgumi nākamgad tiks pagarināti, nav zināms. Šajā sezonā jaunieši bijuši ļoti nodarbināti.
Liepājas mēra vietniece Silva Golde (TP) norāda: jaunajos aktieros ieguldīts daudz līdzekļu, jo studiju maksa bija Ls 1000 gadā un Ls 500 par katru studentu samaksāja pašvaldība: «Šis projekts ir izdevies, tas ir devis pirms tam novājinātajai trupai jaunu degsmi un kvalitāti, turklāt skatītāju rindās ir daudz vairāk jaunu cilvēku.» Pašvaldības piedāvātais risinājums teātrim ir piešķirt vairāk nekā Ls 11 000 digitālās skaņu pults iegādei, dodot iespēju atrast brīvus līdzekļus, lai jau no jūnija jaunajiem aktieriem pamatalgu palielinātu par Ls 80 un tā sasniegtu Ls 360 pirms nodokļu nomaksas, kas atbilst savulaik Aktieru asociācijas ierosinātajam aktieru algas minimumam. Taču par līdzekļu piešķiršanu vēl jālemj gan Liepājas domes Finanšu komitejai, gan domei kopumā, norādīja S. Golde.