Atēnu ielās bija jūtams asaru gāzes aromāts, jo agresīvāk noskaņoto protestētāju grupa iesaistījās vardarbīgās sadursmēs ar policiju. Nemiernieki uzbruka policistiem, izdauzīja veikalu skatlogus, draudēja nodedzināt Grieķijas parlamenta ēku. Tomēr lielākā daļa protestētāju izvēlējās miermīlīgas metodes. Demonstrācijā piedalījās desmitiem tūkstošu cilvēku, kas protestēja pret nodokļu palielināšanu, algu samazināšanu un pensionēšanās vecuma paaugstināšanu.
Visā valstī nestrādāja daudzas skolas un slimnīcas, streika dēļ bija traucēta sabiedriskā transporta kustība. Streikam pievienojās arī žurnālisti; protestētāju rindās bija manāmi policisti un ugunsdzēsēji. Policisti uzsver, ka nācies pievienoties protestiem, jo taupības pasākumu dēļ apcirptas viņu jau tā zemās algas. Grieķu policists vidēji nopelna 1000-1200 eiro (700-840 latu) mēnesī, informē AP.
Protesta akcijas organizē arodbiedrības, kas apsūdzējušas valdību tautas interešu ignorēšanā. Viens no protestētāju plakātiem vēstīja: «Mēs esam cilvēki, nevis tikai skaitļi!» Grieķi uzskata, ka krīzes seku risināšanu nevar uzvelt uz strādnieku pleciem. «Lai par šo krīzi maksā bankas un bagātnieki,» aģentūrai Reuters uzsver medicīnas darbinieks Odisejs Panagopuls.
Vēl viens ģenerālstreiks Grieķijā plānots 16. martā, tomēr valdība likusi noprast, ka neatteiksies no taupības programmas, kas paredz ievērojami samazināt budžeta izdevumus. Grieķijai nākas rēķināties ar Eiropas Savienības spiedienu, jo ES pieprasa, lai grieķi samazinātu budžeta deficītu. ES raizējas, ka Grieķijas problēmas varētu izplatīties citās valstīs, piemēram, Spānijā.