47% aptaujas respondentu domā, ka jaunieši paši nevēlas strādāt par uzņēmumos piedāvātajām algām, bet 39% ir pārliecināti, ka jauniešu iegūtā profesija neatbilst darba tirgus pieprasījumam, rāda aptauja. 33% aptaujāto kā vienu no galvenajiem jauniešu bezdarba iemesliem atzīmējuši to, ka valstī kopumā trūkst darba vietu. Savukārt vēl 11% respondentu uzskata, ka jaunieši nemaz negrib strādāt.
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju norāda, ka Latvijā jauniešiem atrast darbu ir grūtāk nekā vidēji Eiropas Savienības dalībvalstīs. Šāds viedoklis gan īsti neatbilst reālajai situācijai. Eiropas Statistikas biroja Eurostat dati liecina, ka Latvijā bezdarba līmenis jauniešu vidū ir zemāks nekā vidēji ES vai eirozonā.
Risinājumu, kas varētu samazināt jauniešu bezdarbu, iedzīvotāji visbiežāk saskata izglītības programmu labākā pieskaņošanā darba tirgum. Vēl labs līdzeklis, viņuprāt, varētu būt valsts subsidētas darba prakses vietas, kurās jaunieši varētu iegūt darba pieredzi, kādas viņiem nereti pietrūkst. DNB Latvijas barometra aptauja rāda, ka tieši darba pieredze attiecīgajā jomā Latvijas iedzīvotājiem šķiet visnozīmīgākais kritērijs, pēc kādiem darba devēji izlemj, kuru no pretendentiem pieņemt darbā. Uz to norādījuši 64% respondentu. Citus kritērijus - pretendenta iemaņas, prasmes, atsauksmes no iepriekšējām darbavietām un iegūto izglītību - aptaujātie kā būtiskus norādījuši retāk. Atšķiras arī viedoklis par darba tirgū nepieciešamajām dažādu valodu prasmēm: latviešu un krievu valodas zināšanas par nozīmīgiem kritērijiem darba iegūšanā iedzīvotāji atzīst retāk nekā angļu un vācu valodas zināšanas.
Savukārt izglītības sistēmai jaunietim, lai tas varētu iekļauties darba tirgū, būtu jāsniedz galvenokārt teorētiskās un praktiskās zināšanas, uzskata 67% aptaujas respondentu. 59% aptaujāto no skolām sagaida iedotu prasmi patstāvīgi domāt un risināt problēmas. Tikai pēc tam tiek gaidīta iemācīta prasme strādāt komandā un spēja domāt analītiski un radoši.
Par izglītības kvalitāti kopumā gan Latvijas iedzīvotāji nav īpaši labās domās. Gandrīz puse domā, ka tā pēdējos gados nav ne uzlabojusies, ne pasliktinājusies, bet 25% norāda uz pasliktināšanos, kamēr tikai 18% uzskata, ka izglītības kvalitāte mūsu valstī iet uz augšu. Visaugstāk iedzīvotāji vērtē augstāko izglītību, bet kritiskāk raugās uz vispārizglītojošo skolu, arodskolu un profesionāli tehnisko skolu sniegtās izglītības kvalitāti, rāda DNB Latvijas barometrs.