Taču aiz loga nemainīga ainava ar drūmi piesnigušiem mežiem. Ir desmit vakarā, un ārā sals uzņēmis apgriezienus, pazeminot gaisa temperatūru līdz 22 grādiem, kad parādās iespēja nogriezties uz Jēkabpili. Ideju, kurp doties, nav nekādu, apjaušu, ka braucu pa Rīgas ielu, aiz loga garām pavīd veikals Elvi, un te arī pārsteigums - izgaismots, koši dzeltens vagoniņš ar uzrakstu Pizza Express malkas krāsnī. Ļoti līdzīgu ar malku kurināmu mobilo picas krāsni busiņā šovasar manīju Parīzē un, to uzlūkojot, pie sevis šķendējos - kārtējais tūristu krāpšanas triks. Zinu, kas ir picas krāsns, un biju pārliecināta, ka pilnas jaudas picas krāsns nodegtu ar visu busiņu, vēl pirms pirmā pica būtu gatava. Tomēr pārliecinājos, ka šī krāsns tiek kurta ar malku un pica rullēta uz vietas, tomēr ēst picu tūristu iecienītā vietā Parīzē nav manā stilā. Šoreiz ir gluži pretēji, skepse daudz mazāka, jo saprotu, ka kūpošais skurstenis nepārprotami signalizē par iekurtu krāsni. Pārsteigums ir neviltots, jo kāda velna pēc kāds lai ceptu picas vēlā vakarā tādā salā, kad vietējie bez vajadzības neizbāž degunu no mājas. Pieejot tuvāk, redzami divi stāvi - viens rosās pie krāsns, otrs rullē picu. Redz, kāds jau iepriekš to pasūtījis, lai žigli atskrietu pakaļ karsti kūpošai. Pieeju klāt, sasveicinos, vēl nedroši pārjautāju: «Vai tiešām jūs te cepat picas?» Saprotu, ka solīdais, iesirmais kungs kaklasaitē ir itālis. Iepazīstos ar Serdžio Kolabovi, kas septiņus gadus dzīvo Latvijā, atvēris picēriju Līvānos un īstenojis jaunekļa dienu sapni par mobilo picu vagoniņu, ko nopircis kaimiņu pagastā un pats savām rokām pērnvasar pārbūvējis, aprīkojot arī ar malkas krāsni.
Kamēr saimnieka palīdze man gatavo par godu Savojas Margaritai nodēvēto picu, Serdžio ar lepnumu uzaicina ielūkoties iekšpusē, kur viss saspiedies rokas stiepiena attālumā. Picas pamatā vietējā produkcija - milti, ūdens un malka. Ik pa laikam Serdžio gan papukst, ka tā pārāk mitra, pica labi necepas.
Tikmēr pica krāsnī izcepusies dūšīgāka, nekā būtu sagaidījusi Itālijā, jo jau esot pierasts pie latviešu gaumes. Ja piekodina iepriekš, picu izcep plānāku un viegli apsvilušiem sāniem. Karsta un sātīga - visu uzreiz notiesāt nevaru. No sirds esmu iepriecināta par kulināro atklājumu un uz pozitīvu emociju viļņa aizdomājos par uzņēmību, apņemšanos un neatlaidību. Šī ir godīga pica, kas cepta no sirds. Bravo, Serdžio!