Jākontrolē pašvaldību darbs un finanšu izlietojums, jo patlaban pašvaldības nodarbojas ar nelietderīgu naudas līdzekļu izmešanu vējā. Visas darbības notiek haotiski, bez perspektīvajiem plāniem un lauku attīstības mērķiem, nauda pamatā tiek tērēta deputātiem vēlamo kadru algām un prēmijām, nevis novada attīstībai.
Savulaik tika veikta administratīvi teritoriālā reforma. Teritorijas reformēja, bet par administratīvajiem valsts pakalpojumiem aizmirsa! Tos reformēja katrs augšgala vadonis pēc sava prāta (neprāta), tā rezultātā galveno valsts pakalpojumu pieejamība - vismaz bijušajos rajonu centros - ir iznīcināta: valsts pakalpojumi izmētāti pa dažādām vietām, kur uzņēmējam reizēm jāmēro pat 150 km tāls ceļš uz vienu pusi. Piemēram, Vidzemē: Uzņēmumu reģistrs, VID (centrs) - Valmierā; vides aizsardzība - Madonā; LAD, Mežu dienests - Gulbenē; Pieminekļu inspekcija - Cēsīs; Lattelecom - Siguldā; a/s Latvijas valsts meži - Smiltenē; Latvenergo, Valsts autoceļi - pat nav zināms, kur, utt. Vienas pieturas aģentūras valsts pakalpojumu pieejamības problēmu neatrisinās, jo uzņēmējiem bieži vien vajadzīgs speciālistu viedoklis - konsultācija uz vietas -, dažādi projektu skaņojumi, atzinumi, bet šīs problēmas tagad uzveltas tikai uz uzņēmēju kakla, sak, lai tiek paši galā, kā grib. Un valsts vēl vēlas, lai šādos apstākļos te rastos jauni uzņēmēji? Tā jau būtu saimnieciska pašnāvība.
Silvija Ludviga