Tiesa, pēdējo gadu laikā šādu gadījumu skaits ir sarucis (pēc Valsts darba inspekcijas datiem, šāgada deviņos mēnešos darbavietās bojā gājuši 16 cilvēki), taču tas, iespējams, zināmā mērā saistīts arī ar uzņēmumu ekonomiskās aktivitātes mazināšanos krīzes dēļ, un kopaina darba aizsardzības ziņā joprojām nav pietiekami laba, secināts Inspecta Prevention un TNS Latvia veiktajā pētījumā Darba apstākļi un riski Latvijā, kura pirmie rezultāti tika prezentēti šonedēļ.
Pētījums rāda, ka labāka darba aizsardzības situācija ir uzņēmumos, kuros darba devēji ir kādas organizācijas biedri, un uzņēmumos, kur tiek īstenots sociālais dialogs un ir noslēgts koplīgums, savukārt riska grupa ir mazie uzņēmumi, tādi, kas atrodas Rīgā, kā arī uzņēmumi, kur alga nereti tiek izmaksāta aploksnē, - ja pārkāpumi uzņēmumā ir vienā jomā, tādi nereti ir arī citās. Kopumā sabiedrībā arī joprojām trūkst izpratnes par darba drošības un aizsardzības jautājumiem. «Pētījumā atklājas, ka 24% darba devēju uzskata, ka pie viņiem strādājošie nav pakļauti nekādiem riskiem, un tikai 41% Latvijas uzņēmumu pēdējā gada laikā ir veikts darba vides riska novērtējums un sastādīts preventīvo pasākumu plāns,» norāda projekta vadītāja Marija Simonova.
Tomēr pat tad, ja darba devēji cenšas nodrošināt saviem darbiniekiem maksimāli drošu darba vidi, daļa atbildības jāuzņemas arī pašiem strādājošajiem. Kā stāsta Valsts darba inspekcijas direktors Arnis Luhse, 69% nelaimes gadījumu darbavietās notiek tāpēc, ka drošības prasības neievēro darbinieki - ignorē darba drošības instrukcijas, strādājot nav pietiekami uzmanīgi, izvēlas nepareizas darba metodes vai paņēmienus, mēdz strādāt alkohola reibumā. Visvairāk nelaimes gadījumu šogad noticis apstrādes rūpniecībā, transporta un uzglabāšanas nozarē, valsts pārvaldē, tirdzniecībā, bet bojāgājušo visvairāk bijis lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, apstrādes rūpniecībā, būvniecībā, transporta un uzglabāšanas jomā.
Raksturīgi, ka cilvēki ar lielāku darba stāžu nelaimes gadījumos darbā cieš retāk, tāpēc izglītības iestādēs vairāk jādomā, kā jauniešus izglītot par darba aizsardzību, norāda A. Luhse. Pie līdzīga secinājuma nonākusi arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), kas nākamgad iecerējusi izveidot interaktīvu spēli jauniešiem par darba tiesību un darba aizsardzības jautājumiem. Līdztekus darba devēju konsultēšanai un semināru rīkošanai LDDK izstrādājusi arī vairākus jaunus praktiskus informatīvos materiālus gan jaunajiem komersantiem, kuri nereti neorientējas darba aizsardzības prasībās un neapzinās to svarīgumu, gan uzņēmumu personāla vadības speciālistiem. No novembra LDDK mājaslapā būs pieejama arī bezmaksas elektroniska darba vides risku novērtēšanas sistēma, ko ikdienā varēs izmantot jebkurš uzņēmums vai tā darbinieks.