Viedokļi, cik īsti vecs ir Daugavpils teātris, atšķiras - pēc K. Kundziņa Latviešu teātra vēstures (1968. g., Liesma) tas ir 1854. gads, V. Kalpiņš uzskata, ka par pilnvērtīgu teātra darbības sākumu var uzskatīt 1858. gadu (Literatūra un Māksla, 1988. gada 25. marts), pēc teātra ilggadējā aktiera un režisora Nikolaja Farinovska atmiņās rakstītā - 1887. gads. Lai nu kurš arī būtu pareizais gads, Daugavpils teātra kolektīvs ir izvilcis «vidējo aritmētisko» un tieši šo gadu pasludinājis par 155. gadu, kopš Daugavpilī ir teātris.
Arī pēdējie gadi Daugavpils teātri ir šūpojusi augšup un lejup. Par kārtējās lejupslīdes galapunktu var uzskatīt pagājušajā vasarā notikušo Kultūras ministrijas auditu un tam sekojušo jaunas teātra valdes iecelšanu. 2011./2012. gada sezonu Daugavpils teātris sāka bez skaļas pirmizrādes, toties apņēmīgi. Tika samazināti štati, daudzkārt spēlētajām repertuāra izrādēm ieviestas akcijas cenas, tā piesaistot pilsētnieku interesi iegriezties teātrī, izstrādāta repertuārpolitika, nodibināta mārketinga nodaļa.
Jaunās vēsmas drīz nesa arī augļus. Jau pirmajos mēnešos tika panākts straujš skatītāju skaita pieaugums. Tā kā teātrim, kurš slīga lielos parādos, bija gandrīz jāizlien caur adatas aci, lai izspruktu no bankrota, pirmo jauniestudējumu tas sniedza tikai 2. decembrī, nododot skatītāju vērtējumam Žana Batista Moljēra komēdiju krievu valodā Tartifs jeb Varena XVII gadsimta afēra Viktora Jansona režijā. Izrāde no iepriekš iestudētā atšķiras ar košiem speciāli šūtiem tērpiem un askētisku, gaumīgu scenogrāfiju. Kas citiem Latvijas profesionālajiem teātriem ir pašsaprotama ikdiena, Daugavpils teātrim - jauns posms, jo līdz šim vairākums izrāžu tika spēlētas ar salasītiem tērpiem un piemeklētām, uzlabotām dekorācijām. Tartifs attaisnoja kolektīva cerības un ir kļuvis par labi apmeklētu, Daugavpils iedzīvotāju un pilsētas žurnālistu atzinības lutinātu repertuāra izrādi.
2012. gadu teātra vadība sāka ar ambiciozu paziņojumu - līdz sezonas slēgšanai iestudēt astoņas jaunas izrādes. Pavasarī, kas raisīja daudz kaislīgu un skaļu emociju ap Daugavpili un teātri, jau iestudētas trīs jaunas izrādes latviešu auditorijai. 14. februārī Edvarda Vulfa trausla rakstura komēdiju Līnis murdā skatītāju pārpildītā zāle uzņēma atzinīgi, taču latviešiem raksturīgajā atturībā. Šī izrāde izceļas ar savu košo un iespaidīgo scenogrāfiju, kuru veidojis viesmākslinieks Uģis Bērziņš, kurš saņēmis augstāko vērtējumu no teātra kritiķes Silvijas Geikinas. Arī viesrežisoram Jurim Jonelim un aktieru trupai ir ticis labvēlīgs kritiķes viedoklis.
Jau tajā pašā mēnesī - 29. februārī -, iezīmējot īpašu jaunās repertuārpolitikas vadlīniju - regulāri profesionāli iestudējumi latgaliski -, notika Pētera Krilova un Anitas Sproģes režisētās Monikas Zīles lugas Rūžys byudu golūs (Rozes vaigu galos) pirmizrāde. Rāms latgaliešu sievietes dzīvesstāsts, kas šķiet tik pazīstams kā pašas piedzīvotais. Šī ir jau trešā Maijas Korklišas monoizrāde.
Viesrežisoru un viesmākslinieku iesaistīšana jauniestudējumos atmodinājusi gan teātra radošo kolektīvu, gan piesaistījusi skatītāju interesi. Daugavpils teātris ir vienīgais profesionālais teātris Latgales reģionā, tāpēc izrādes latgaliski šķiet tik pašsaprotamas, ka grūti aptvert, kāpēc šāds mērķtiecīgs virziens sākts tikai tagad. Īpaši ņemot vērā pirmā latgaliskā iestudējuma Klepernīku pogosta zvaigzne nerimstošo popularitāti.
Trešais jauniestudējums latviešu valodā, kura pirmizrāde notika 15. martā, ir Viktora Jansona režisētā pasaka bērniem un vecākiem Pauks un Šmauks pēc Enidas Blaitonas stāsta Laimīgās dienas motīviem. Emociju līdzpārdzīvojuma spilgtums skatītāju zālē gan no bērniem, gan viņu vecākiem ir uztverams bez īpašas piepūles.
Pašlaik teātra aizkulisēs notiek aktīva rosība, gatavojoties, pēc pašas administrācijas vārdiem, «grandiozākajam muzikālajam projektam Daugavpils teātrī» - Raimonda Paula mūziklam krievu valodā Dāmu paradīze. Iestudējums sola lielus pārsteigumus, jo ir piesaistīti grandi - galvenās lomas dziedās LNO soliste Ilona Bagele un Lietuvas estrādes zvaigzne Jeronims Miļus, scenogrāfijas un tērpu veidošanā piedalīsies Spēlmaņu nakts godalgotās mākslinieces Agnese Stabiņa un Inga Bermaka.
Vienlaikus ar blīvo jauniestudējuma plānu marta sākumā Daugavpils teātris izsludinājis ne mazāk blīvu viesizrāžu plānu, apciemojot Latgales novadu un pilsētu kultūras namus un Lieldienu svētdienā viesojoties Rīgā Dailes teātra Mazajā zālē ar jauno Rūžys byudu golūs.
Kamēr aizkulisēs spraigi un emocionāli bangojoši rit darbs, skatītājiem atliek vien sekot Daugavpils teātra repertuāram, apmeklēt izrādes un pašiem pēc savas vērtību skalas noteikt, kas un cik labi ir izdevies vai mazāk izdevies. Kopā mēs varam turēt īkšķus un cerēt, ka teātrim un tā jaunajai vadībai izdosies apturēt šūpošanos un beidzot ievest Daugavpils teātri Latvijas profesionālo teātru saimē kā pilnvērtīgu un līdzvērtīgu Latgales brāli.