Tiek lēsts, ka 2020. gadā Eiropā to cilvēku skaits, kuri ir vecāki par 60 gadiem, pirmo reizi būs lielāks nekā to cilvēku skaits, kuri ir jaunāki par 25 gadiem. Ir izteiktas arī prognozes, ka 2060. gadā attiecība starp cilvēkiem darbaspējīgā vecumā un personām virs 65 gadiem, kas pašlaik Eiropas Savienībā ir četri pret vienu, būs tikai divi pret vienu. Bet neraudzīsimies tik tālā nākotnē - gerontoloģijas speciālisti jau tagad seniorus aicina novecot skaisti, dzīvot pilnvērtīgi, ietverot tik nozīmīgu dzīvības pamatelementu kā kustības. Bet ne tikai.
Valsts pētījumu programmas Biomedicīna sabiedrības veselībai ietvaros Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) zinātnieki sadarbībā ar Saseksas Universitātes (Lielbritānija) pētniekiem veic izpēti, lai noskaidrotu, kā ilgtermiņa aeroba fiziskā slodze ietekmē kognitīvos procesus, cilvēkam novecojot, un vai tā var pasargāt no saslimšanas ar biedējošo Alcheimera slimību un demenci.
Projekta vadītājs RSU Rehabilitoloģijas pētnieciskās laboratorijas vadošais pētnieks neirologs Dr. med. Ainārs Stepens un RSU Veselības psiholoģijas 1. kursa maģistrante projekta pētniece Kristīne Šneidere ir pārliecināti: «No demences var izvairīties, arī pārskatot dzīvesveidu.»
Demence nav norma!
Demenci sabiedrībā visbiežāk saista ar vecumu, arī mediķi apstiprina - tā parasti skar cilvēkus, vecākus par 60 gadiem. «Būtībā demence ir kognitīvo jeb prāta spēju pasliktināšanās kādu slimību vai apstākļu dēļ - piemēram, pēc insultiem, smagām galvas traumām. Tomēr lielākajai daļai cilvēku ar demenci nav nosakāmi kādi konkrēti notikumi viņu dzīvē, kuru dēļ prāta spējas ir pasliktinājušās,» skaidro A. Stepens, viņš uzsver: «Ir pilnīgi skaidrs, ka, cilvēkam novecojot, nekādā vecumā - pat ne 100 gados - demence nav norma! Jā, normāla novecošanās rada prāta spēju pasliktināšanos, taču nerada nespēju integrēties sociālajā vidē.»
Lielākajā daļā gadījumu demences iemesls ir tā sauktās neirodeģeneratīvās slimības un to cēlonis precīzi nav zināms. «Šie patoloģiskie procesi ir daudz pētīti - noskaidrots, ka smadzenēs veidojas nepareizs olbaltums, kas sabojā smadzeņu šūnas, un tās aiziet bojā. Atkarībā no tā, kurā smadzeņu reģionā bojājums ir vairāk izteikts, arī veidojas neirodeģeneratīvo slimību, tostarp demenču, formas,» skaidro A. Stepens.
Piemēram, ja bojājums sākas dziļi deniņu daivā, tajā smadzeņu struktūrā, ko sauc par hipokampu, klīniski tas izpaužas kā Alcheimera slimība. Līdzīga veida pārmaiņas smadzeņu bazālajos kodolos izpaužas kā Pārkinsona slimība, pārmaiņas pieres un deniņu daivās - kā frontotemporāla demence. «Lai arī, izpētot slimnieku smadzenes, ir noskaidrots, ka biežākais demences iemesls ir Alcheimera slimība, mediķu ikdienas praksē lietojamie instrumenti - piemēram, analīzes vai magnētiskās rezonanses izmeklējums - nevar viennozīmīgi apstiprināt šo diagnozi. Alcheimera slimības diagnoze tiek noteikta, galvenokārt analizējot klīniskos kritērijus, respektīvi - balstās uz ārsta zināšanām un pieredzi. Te jāpatur prātā mūsu medicīnas skolas vēsture un attīstība,» stāsta A. Stepens, viņš turpina: «Ja atskatāmies uz padomju laika medicīnu, arī demences diagnozi nebija pieņemts noteikt bez konkrētām apstiprinošām pārmaiņām papildizmeklējumu datos. Var salīdzināt ar kardioloģiju - pie miokarda infarkta ir redzamas pārmaiņas elektrokardiogrammā, asins bioķīmiskajos rādītājos. Te diagnozi var apstiprināt. Pie Alcheimera slimības nepārprotami traktējamu pārmaiņu papildizmeklējumos nav. Ņemot vērā šos aspektus, ļoti daudzi mūsu reģiona ārsti joprojām slimniekiem nevis nosaka Alcheimera slimības diagnozi, bet pārmērīgi bieži kognitīvos traucējumus saista ar hroniskām pārmaiņām asinsvados, kuras var atrast būtībā ikvienam cilvēkam pēc 60 gadu vecuma.»
Ārstēt ar dzīvesveidu
Projekta pētniece Kristīne Šneidere norāda uz statistikas datiem, kuri liecina - 2014. gadā Latvijā reģistrēti 277 diagnosticēti pacienti ar Alcheimera slimību, pērn vēl deviņdesmit divi. A. Stepens komentē: «Ja salīdzinātu ar ASV, kurās ir pieci miljoni diagnosticētu slimnieku, un šos datus ekstrapolētu, Latvijā kopumā vajadzētu būt no 35 līdz 50 tūkstošiem Alcheimera slimības pacientu. Tas parāda problēmu - cik relatīvi maza vērība tai pievērsta mūsu valstī un reģionā kopumā. Pie mums liels pārsvars ir ar diagnozēm, kas raksturo cita veida demences, ar asinsvadu procesiem saistītas slimības, lai gan pieredzējušam ārstam nevajadzētu būt problēmai noteikt Alcheimera slimības diagnozi.»
RSU pētnieks uzsver - ja nav zināms konkrēts slimības iemesls, nav arī specifiskas ārstēšanas, tikai profilakse un simptomātiska terapija. Līdz ar to arī sabiedrībā kopumā netiek pievērsts gana daudz uzmanības šai slimībai. Demence tiek uztverta kā normāla novecošanās sastāvdaļa - līdzīgi kā sirds un asinsvadu saslimšanas -, bet tā tam nevajadzētu būt.
Tāpēc ir svarīgi apzināt Alcheimera slimības riska faktorus. Tos varētu iedalīt trīs lielās grupās: pirmā ir vecums, sieviešu dzimums un dažādi ģenētiskie faktori, ko nevaram mainīt. Otrā - dažādi ar asinsvadu bojājumu nesaistīti notikumi dzīves laikā, piemēram, atkārtotas galvas traumas. Ir zināms, ka arī depresijas pacientiem ir lielāks risks saslimt ar Alcheimera slimību. Trešā ir vesela virkne faktoru, kas ir līdzīgi kā pie sirds un asinsvadu slimībām, - paaugstināts asinsspiediens, holesterīna līmenis, 2. tipa cukura diabēts, ķermeņa aptaukošanās, hronisks iekaisums. «Tie ir riska faktori, kas būtībā ir modificējami. Tātad, kamēr nav pieejama efektīva Alcheimera slimības medikamentozā ārstēšana, tieši riska faktoru modificēšana ir galvenais veids, kā pasargāties no demences. Dzīvesveidam var būt izšķiroša nozīme,» uzsver mediķis.
Palīdz pat badošanās
No pierādītajiem paņēmieniem, kā vislabāk mazināt demences iespējamību, kā pirmo A. Stepens min aerobu fizisko slodzi. «Tas ir vislabākais šobrīd zināmais kognitīvo performanci uzlabojošais faktors, lai arī mēs vēl precīzi nezinām, kā tas ietekmē atmiņas procesus ilgtermiņā,» saka pētnieks un kā nākamo min diētu: «Tā sauktā Vidusjūras diēta, kuras pamatā ir daudz zivju, olīveļļas, bet maz sarkanās gaļas, un ir mērens alkohola daudzums, var mazināt demences risku.» Iespējams, arī laiku pa laikam samazinot uzņemtā ēdiena daudzumu, var uzlabot kognitīvos procesus. Ir veikti pētījumi, kas liecina - ja epizodiski samazina uzņemto kaloriju daudzumu par 30 procentiem, neskatoties uz bada sajūtu, lielākajai daļai pētījuma dalībnieku uzlabojas kognitīvā performance. «Diēta var būt ļoti nozīmīgs aspekts,» uzsver A. Stepens.
Trešais ir prāta treniņš. Lai cik neparasti tas šķistu, taču labāku efektu demences profilaksei dod nevis atmiņas trenēšana, cenšoties iegaumēt jaunus faktus, bet gan jaunu prasmju apgūšana. Ir noskaidrots, ka labus rezultātus var iegūt, apgūstot jaunu valodu, mācoties spēlēt mūzikas instrumentu vai gleznojot. Arī krustvārdu mīklu minēšana nenāk par skādi, bet tai nav tik svarīga nozīme.
Trīs stūrakmeņi var maksimāli pasargāt no demences - jābūt regulārai aerobai fiziskajai slodzei visa mūža garumā; neatkarīgi no vecuma ir jācenšas apgūt jaunas prasmes un jāēd nedaudz, bet veselīgi.
Tāpat svarīgi ir regulāri, vismaz reizi gadā veikt veselības pārbaudi pie ģimenes ārsta, lai savlaicīgi novērstu demences modificējamos riska faktorus, un vizīti pie kvalificēta neirologa vai psihiatra, ja veselības problēmas jau ir sākušās.
«Kustieties un mācieties!» seniorus aicina A. Stepens un piebilst: «Mācieties valodas! Mutes un mēles kustināšana nav liela aerobā slodze, bet mēles un sejas zona smadzeņu topogrāfiskajos laukos aizņem milzīgu daļu, teju tikpat lielu kā viss pārējais ķermenis. Valodu apguve visciešākajā mērā ir saistīta ar pieres un deniņu daivām - tām smadzeņu daļām, kuras visvairāk tiek skartas demences gadījumā.»