Viena grupa uzņēmēju pirmdien pieteica kustību Par labu Latviju. Tajā jūnija sākumā varētu iekļauties LPP/LC un Tautas partija, kurām katrai atsevišķi ar tagadējo zīmolu nebūtu viegli pārvarēt 5% barjeru. Lielo uzņēmēju pieteikumu gan mazliet aizēnoja ziņas par pagājušās nedēļas nogalē jau izveidotām divām citām uzņēmēju partijām. Rīgā tika nodibināta Einara Grigora vadītā partija Par prezidentālu republiku, kuras iniciatoru vidū ir uzņēmējs Arnolds Babris. Savukārt Liepājā tapusi partija Ražotāja Latvija, kuras priekšsēdis ir uzņēmēju un ražotāju apvienības Latvijas attīstībai priekšsēdis Atis Apinis. Šie procesi rada iespaidu, ka viens spēks izveidots pret kādu citu, lai apgrūtinātu vēlētāju spēju orientēties uzņēmēju partiju klāstā un sašķeltu biznesa ļaužu balsis.
Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis vedina notiekošajā nemeklēt sazvērestības teorijas, jo uzņēmējdarbības vide ļoti atgādinot politisko vidi. «Taču nav svaigas elpas sajūtas. Tas vairāk atgādina lietotu mēbeļu veikalu, jo šie cilvēki, redzami vai neredzami, ir bijuši tuvu klāt politiskajiem procesiem,» par lielo uzņēmēju kustību sacīja A. Freimanis. Viņš atminas, ka pirms katrām vēlēšanām ir bijuši ar politiku apsēsti cilvēki, kas dibinājuši partijas.
A. Babris pirms četriem gadiem pieteica Konservatīvo partiju, vēlāk viņš piedalījās Sabiedrības citai politikai dibināšanā kopā ar bijušo TP ģenerālsekretāru Augustu Kūravu, bet partijā A. Babri nepieņēma. E. Grigors no Tēvzemei un brīvībai, Tautas partijas, Latvijas ceļa ir startējis pašvaldību vēlēšanās, bet no Rīcības partijas - uz EP. Līdera politiskā biogrāfija mazina ticību iespējām īstenot izvirzīto mērķi «aizsākt jaunas politiskās kultūras laikmetu». Taču tā varētu apgrūtināt vēlētāju spēju atšķirt partijas, kas sola jaunu politisko kultūru, ko piedāvā arī Vienotība. Arī aicinājums mainīt politisko sistēmu un ļaut tautai vēlēt prezidentu ir vairāku partiju programmā. E. Grigors solīja: «Mēs runāsim visskaļāk,» -, un teica, ka kandidātu sarakstā nebūšot neviena bijušā Saeimas deputāta vai ministra.
Ražotājas Latvijas mērķis ir pārveidot ekonomiku no pakalpojumu uz ražotāju ekonomiku, Dienai sacīja A. Apinis, kurš pērn bija parakstījis sadarbības līgumu ar Politiskās laboratorijas vadītāju A. Kūravu par jaunas apvienības veidošanu startam uz Saeimu, bet novembrī šī vienošanās lauzta. Liepājā veidotās partijas dibinātāju vidū pazīstamākais ir kompānijas Daugava īpašnieks Aigars Vaivars. A. Apinis uzsvēra, ka partija pārstāv vidējo un mazo uzņēmēju, bet lielo uzņēmēju veidotā apvienība jau esot saistīta ar valdošajām partijām, «kuras novedušas valsti pie ubaga tārbas».
Tas, ka kustības Par labu Latviju dibinātāju vidū ir arī, piemēram, Andris Zorgevics, varētu arī nenākt par labu apvienībai. To atzina arī daži TP biedri, pieļaujot, ka, uzsverot lielkapitāla atbalstu, TP un LPP/LC var arī pazaudēt daļu vēlētāju. Par labu Latviju vēlas panākt, lai cilvēki un viņu bērni vēlētos saistīt savu dzīvi ar Latviju, tas būs teju visu partiju solījumos. Plāns izveidot kustību, kas pārtaps politiskā apvienībā, ir jau kaut kur dzirdēts. Pēc neveiksmes pašvaldību vēlēšanās, kad TP neiekļuva Rīgas domē, Jānis Lagzdiņš (TP) teica, ka TP vairs nevar startēt uz Saeimu ar tagadējo nosaukumu un ir jādibina jauna partija, kurā iesaistās vairāku labējo partiju biedri. Tagad notiekošo J. Lagzdiņš vērtē pozitīvi, jo partijām simpatizējoši uzņēmēji paplašinot to atbalstītāju loku.Taču abas jaundibinātās uzņēmēju partijas, viņaprāt, esot «politiski bezcerīgs projekts». Viņš apbrīnojot šo cilvēku uzņēmību un varot izteikt neizpratni par viņu nespēju atrast pašreizējā politiskajā piedāvājumā sev piemērotu partiju.