Žurku tēviņu savstarpējā komunikācija nereti var beigties ar cīņu uz hierarhijas kāpnēm. Ja izvēlēsieties turēt mājās gan žurku tēviņu, gan mātīti, jārēķinās, ka jau sešu līdz astoņu nedēļu vecumā žurkas sāk rūpēties par ģimenes pieaugumu un pēc vidēji 20 dienām grauzējiņu ģimenē var dzimt mazuļi. Vienā metienā var piedzimt no 6 līdz pat 16 žurkulēniem.
Tā kā žurkām patīk grauzt, vislabāk iegādāties metāla stiepļu būri ar cietu plastmasas pamatni. Ļoti svarīgi ir gādāt par tīrību būrī. Netīrā mājoklī ievērojami paaugstinās amonjaka līmenis, un tas negatīvi iedarbojas uz žurku elpošanas sistēmu. Būrī noteikti vajag iekārtot mājiņu, kur žurkai mierīgi atpūsties no apkārtējās pasaules. Būra pamatni var izklāt ar absorbējošiem pakaišiem. Žurkas nodarbināšanai mājoklī var izvietot kartona kastes, papīra lapas, dažādas caurules un kāpnes. Vajadzētu nodrošināt žurkai arī laiku, kad saimnieka uzraudzībā grauzējiņš var pavadīt ārpus būra, skraidot pa istabu.
Žurku barošanai iesaku zooveikalos nopērkamos barību maisījumus, bet kā gardumu - grauzējiņu var cienāt ar dažādām piedevām. Tām garšos gan liess biezpiens, gan vārīts olas baltums vai dzeltenums, vārīta vistas vai liellopa gaļa. Kategoriski nedrīkst dot kāpostus, pupas, desu, sieru, pienu, treknu krējumu, mīkstu un svaigu maizi. Ar piedevām nav ieteicams pārspīlēt. Pretējā gadījumā žurkai var izveidoties gremošanas trakta darbības traucējumi, piemēram, aizcietējumi vai, gluži pretēji, sākties caureja, var uzpūsties vēders. Žurkai vienmēr jābūt brīvi pieejamam svaigam dzeramajam ūdenim. Vislabāk izvēlēties speciālās dzirdinātavas, nevis turēt ūdeni bļodiņā, kur traukā sabirst dažādi gruži, skaidas un ēdiena paliekas.
Vesela žurka ir ļoti aktīva. Tā spēlējas, grauž, skraida pa būri, komunicē ar savu saimnieku. Par sliktu dzīvnieka pašsajūtu var liecināt apātija, ēstgribas trūkums, svara zudums, dzīvnieks ir sabozies, un apmatojums kļūst nespodrs. Tad nekavējoties jādodas pie veterinārārsta.
*Rīgas Zoodārza ambulances veterinārārste