«Šogad svinības ievada kolektīvs darbs, proti, bērni no papīra griež sirsniņas divās krāsās - karmīnsarkanā un baltā,» stāsta Rīgas 129. pirmsskolas izglītības iestādes Cielaviņa vadītāja Edīte Ozoliņa. «Pēc tam, saliekot šīs sirsniņas kopā, veidosim lielu karogu.» Pirmssvētku dienā, 17. novembrī, svinīgā koncerta laikā notiks «karoga atklāšana».
Kā jau ierasts, vidusskolas būs pušķotas svētku rotās un tiek plānoti svinīgie koncerti, kā arī speciālas audzināšanas stundas, kurās skolēnus informēs par Latvijas vēsturi. Daudzas skolas veido šai tematikai veltītas izstādes. Rīgas M. Lomonosova Krievu vidusskolā ir audzēkņu veidota izstāde, kurā blakus kādu konkrētu objektu attēliem no 30. gadiem ir fotogrāfijas ar šiem pašiem objektiem mūsdienās. Rīgas Angļu ģimnāzijā izstādītas ne tikai fotogrāfijas, bet arī bērnu zīmējumi un rokdarbi.
Daudzviet svinību programmu iesāk jau Lāčplēša dienā. Tā kā bērnudārzs Cielaviņa atrodas Pārdaugavā, 11. novembrī bērni devās nolikt svecītes pie pieminekļa Rīgas aizstāvjiem netālu esošajā Sudrabkalniņā, stāsta bērnudārza vadītāja.
Arī Rīgas M. Lomonosova Vidusskolā valsts svētkus svin jau kopš 11. novembra, kad vidusskolas klašu skolēni prezentēja savus projektus par Latvijas vēsturi, kā arī kopā ar pamatskolēniem skatījās filmu Rīgas sargi. Audzēkņi viesojās arī Brāļu kapos, stāsta latviešu valodas skolotāja Dace Lukase. Viņa uzsver, ka «svētku kulminācija tomēr paredzēta 17. novembrī, kad notiks svētku koncerts ar moto Latvija - mans šūpulis, kurā pārsvarā skanēs Aspazijas dzeja».
Aktivitātes bērnudārzos bieži vien netiek saistītas ar Latvijas vēstures izzināšanu. «Mēs rīkojam tematiskās pēcpusdienas ar tēmu Mana dzimtene, kurās bērni dzied, dejo, lasa dzejoļus un veido rokdarbus,» saka Rīgas 97. pirmsskolas izglītības iestādes vadītājas vietniece Ludmile Štondere. Viņa norāda, ka bērni ir pārāk jauni, lai runātu par valsts vēsturi un 18. novembra lomu tajā, tādēļ «nodarbībās tiek runāts par to, kādas pilsētas ir Latvijā, ko dara ļaudis, kāda ir jūra».
Tam piekrīt Rīgas 223. pirmskolas izglītības iestāde, tādēļ tiek rīkotas tikai svinības. Kā jau parasti bērnu svētki - dziesmas, runas, dejas. Tomēr svinību galvenā doma šogad - nekur nav tik labi, kā mājās.
Aptaujātie bērnudārzi uzskata, ka par 18. novembri vislabāk runāt, izmantojot dažādas rotaļas, spēles, dziesmas un dejas. Īpašs pasākums plānots Rīgas 272. pirmsskolas izglītības iestādē Pērlīte. Tajā latviešu valodas skolotāja, tērpusies tautas tērpā, aicinās bērnus iesaistīties dažādās rotaļās. Arī Rīgas pirmsskolas izglītības iestādē Pūcīte notiks «atklāta, plaša nodarbība, kas veltīta Latvijas gadadienai».
Skolās svētku aktivitātes lielākoties ir tradicionālas - svinīgi svētku koncerti un klases audzinātāju stundas. Rīgas Juglas vidusskolā līdz šim kopto tradīciju - svētku kliņģeri katrai klasei - ierobežotā finansējuma dēļ saņems tikai sākumskolas skolēni.
Savukārt Rīgas Angļu ģimnāzija lielā skolēnu skaita dēļ svinēs veselas divas dienas. Šī gada tēma ir Lielie rāda mazajiem. Koncerta laikā jauniesvētītie 10. klašu skolēni rādīs ludziņu, bet Skolēnu padome uzstāsies ar informatīvu prezentāciju par 18. novembri. Neiztrūkstoša būs arī direktora uzruna un skolas kora uzstāšanās. Kā īpašs notikums jau bija skolas absolventa Edvīna Šņores vizīte, kuras laikā viņš rādīja savu filmu Padomju stāsts.